AUTORS | Valdis BuŔs |
PERIODS | 1991. gads |
TEHNIKA | Audekls/eļļa |
IZMĒRS | 60x80 cm |
CENA | PÄrdoÅ”anÄ no 2025. gada pavasara |
90. gadu sÄkuma posma darbs. Par galveno motÄ«vu izvÄlÄti zvejnieku kuÄ£i. KompozÄ«cija veidota no atseviŔķiem ar platu triepienu ieklÄtiem krÄsu laukumiem. Gleznas apakÅ”ÄjÄ daÄ¼Ä uz Å«dens virsmas attÄloti kuÄ£u un debesu atspÄ«dumi. Kontrastu veido plÅ«stoÅ”Äkiem triepieniem ieklÄtÄ Å«dens daļa ar ekspresÄ«vÄkÄ manierÄ veidotajÄm debesÄ«m. MÄkslinieka paraksts un datÄjums gleznas kreisajÄ apakÅ”ÄjÄ malÄ.
BiogrÄfija
Valdis BuÅ”s ir dzimis 1924. gada 25. jÅ«lijÄ Abrenes apriÅÄ·a Viļakas pagastÄ zemnieka Ä£imenÄ. ZÄ«mÄÅ”anas talants parÄdÄ«jÄs jau bÄrnÄ«bÄ, kad BuÅ”a pirmÄ skolotÄja ievÄroja zÄna zÄ«mÄtprieku un viÅu Å”ajÄ nodarbÄ atbalstÄ«ja. MÄcÄ«bas un zÄ«mÄÅ”anas nodarbÄ«bas turpinÄja Viļakas vidusskolÄ. OtrÄ pasaules kara gados dienÄjis leÄ£ionÄ, pabeidzis apakÅ”virsnieku skolu, kÄ komandieris piedalÄ«jies kaujÄs, pÄc tam iesaukts SarkanajÄ armijÄ. VÄlme savu dzÄ«vi saistÄ«t ar mÄkslu nenoplok, un 1945. gadÄ BuÅ”s iestÄjas Latvijas MÄkslas akadÄmijÄ GlezniecÄ«bas fakultÄtÄ. TomÄr studijas pÄdÄjÄ mÄcÄ«bu gadÄ nÄkas pamest un doties uz SibÄ«riju, kur pavada vairÄkus gadus. AkadÄmijas diplomu tÄ arÄ« neiegÅ«st. PÄc atgrieÅ”anÄs dzimtenÄ 1955. gadÄ par BuÅ”a mÄjvietu kļūst JÅ«rmala un turpmÄkÄ dzÄ«ve saistÄ«ta tieÅ”i ar mÄkslas jomu. ViÅÅ” strÄdÄ par skolotÄju RÄ«gas 2. poligrÄfijas arodskolÄ, kombinÄtÄ āMÄkslaā par noformÄtÄju lÄ«dz 1984. gadam. 1973. gadÄ tiek oficiÄli uzÅemts Latvijas MÄkslinieku savienÄ«bÄ un bija arÄ« JÅ«rmalas mÄkslinieku grupas vadÄ«tÄjs.
Interesanti fakti
Patiesais studiju pÄrtraukÅ”anas iemesls MÄkslas akadÄmijÄ bija mÄ«lestÄ«ba. 1949. gadÄ tika represÄta mÄkslinieka topoÅ”Äs lÄ«gavas Annas BurlacÄnes Ä£imene, BuÅ”s nolÄma viÅai doties lÄ«dzi uz SibÄ«riju. SavukÄrt akadÄmijÄ kÄ oficiÄlo iemeslu mÄcÄ«bu atvaļinÄjuma pieŔķirÅ”anai norÄdÄ«ja veselÄ«bas uzlaboÅ”anu. Atpakaļ tÄ arÄ« netika uzÅemts, jo bija reÄ£istrÄjis savu laulÄ«bu ar ātautas ienaidnieciā.
1993. gadÄ Valdis BuÅ”s ar sev raksturÄ«go dÄsno vÄrienu, nolÅ«kÄ veicinÄt savas pilsÄtas kultÅ«ras dzÄ«ves attÄ«stÄ«bu, sadarbÄ«bÄ ar Latvijas goda konsulu BeļģijÄ Nilu DÄlmani, dÄvina JÅ«rmalas mÅ«zikas skolai 60 000 Beļģijas frankus.
MÄkslinieka pasaules redzÄjums un emocijas atklÄjas ne tikai viÅa glezniecÄ«bas darbos, bet arÄ« personiskajÄs piezÄ«mÄs. LielÄkajÄ daÄ¼Ä no Å”iem ierakstiem paustas viÅa pÄrdomas arÄ« par mÄkslu.
MÄkslinieciskais stils
Pats Valdis BuÅ”s kÄ sev nozÄ«mÄ«gus pedagogus no akadÄmijas laikiem izceļ klusÄs dabas meistaru Leo Svempu (1897-1975) un Äriju Skridi (1906-1987). Kas ir jauÅ”ams arÄ« BuÅ”a daiļradÄ: no Svempa ir pÄrÅemts pastozais triepiens, drosmÄ«gais krÄsu lietojums un formu stilizÄcija, savukÄrt no Skrides aizrautÄ«bu ar ainavu glezniecÄ«bu. Tuvs ir bijis arÄ« ābeļģaā JÄÅa TÄ«demaÅa (1897-1964) stils, abi labprÄt savu gleznu radÄ«Å”anÄ ir izmantojuÅ”i tehniku, kas zinÄma kÄ krÄsas uzklÄÅ”ana paletes nazi, kas kompozÄ«cijÄm pieŔķir faktÅ«ru un ekspresivitÄti. KopumÄ Valda BuÅ”a glezniecÄ«bas stilu var raksturot kÄ pietuvinÄtu 20. gadsimta sÄkuma franÄu modernisma skolai, Ä«paÅ”i tÄdam tÄlotÄjmÄkslas virzienam kÄ fovisms, kÄ arÄ« jÅ«tamas atskaÅas no abstraktÄ ekspresionisma. MÄkslinieka darbos var atrast atsauces uz AnrÄ« Matisa (Henri Matisse, 1869-1954) un citu fovistu daiļradi.
Lai gan mÄkslinieka Valda BuÅ”a rokraksts un stils ir caurmÄrÄ noturÄ«gs gan tÄmu un motÄ«vu izvelÄ, gan tehniskajÄ risinÄjumÄ, tomÄr viÅa daiļradi var iedalÄ«t ÄetrÄs dekÄdÄs. KatrÄ no desmitgadÄm mÄkslinieciskajÄ rokrakstÄ iezÄ«mÄjas kÄda neliela, tomÄr pamanÄma nianse. RadoÅ”i aktÄ«vÄkie posmi ir 20. gadsimta 70. - 90. gadi, katrÄ no dekÄdÄm var runÄt par zinÄmu mÄkslinieciskÄ rokraksta specifiku. Par vÄlo jeb noslÄguma posmu, saglabÄjot sadalÄ«jumu par desmitgadÄm, var uzskatÄ«t laika posmu no 2000. gada lÄ«dz pat mÄkslinieka nÄvei 2014. gadÄ. AizrautÄ«ba ar ainavu parÄdÄs jau BuÅ”a 50. gadu studijÄs, atrodoties izsÅ«tÄ«jumÄ TÄlajos Austrumos, kas paliek noturÄ«ga visas dzÄ«ves garumÄ. MÄkslinieks regulÄri devÄs gleznot plenÄrÄ. KÄ raksturÄ«gÄkie motÄ«vi minami Kurzemes mazpilsÄtu skati, dzimtÄ Latgale, JÅ«rmala, Å«dens un laivu piestÄtne un koki, kas ir gandrÄ«z neatÅemama kompozÄ«cijas sastÄvdaļa.
70. gadi
1970. gadi ir dekÄde, kad Valdis BuÅ”s sevi piesaka Latvijas mÄkslas dzÄ«vÄ. Pirmo reizi viÅa darbi ir apskatÄmi izstÄdÄ 1971. gadÄ. Gadu vÄlÄk JÅ«rmalÄ notiek mÄkslinieka personÄlizstÄde. JÅ«rmalÄ dzÄ«voja arÄ« pats BuÅ”s, tur atradÄs viÅa darbnÄ«ca un Ŕī pilsÄta kļuva arÄ« par mÄkslinieka iedvesmas avotu un iecienÄ«tu motÄ«vu viÅa darbos. Å ajÄ posmÄ arÄ« iezÄ«mÄjas elementi, kas visvairÄk interesÄ paÅ”u mÄkslinieku un saglabÄjas noturÄ«gi visa mūža garumÄ. Darbos raksturÄ«ga iezÄ«me ir izteikti krÄsu kontrasti, pastiozi triepieni un krÄsas ieklÄÅ”ana ar paletes nazi, izteikta faktÅ«ra ir arÄ« viens no BuÅ”a daiļrades raksturÄ«giem elementiem. No kompozÄ«cijas uzbÅ«ves viedokļa tiek izmantots paaugstinÄts horizonts, saplacinÄta telpa, kas dažos darbos asociÄjas ar Å”aurÄ«bu, radot sajÅ«tu, ka glezna grib it kÄ izkÄpt Ärpus saviem rÄmjiem. AttÄlojumÄ parÄdÄs impresionisks mirkļa tvÄrums un fragmentÄrisms, objektu pietuvinÄjums un nosacÄ«tÄ«ba, lÄ«niju un formu mÄ«kstinÄjums. NeatÅemama sastÄvdaļa ir arÄ« darbu kolorÄ«ts, krÄsa tiek lietota kÄ patstÄvÄ«gs mÄkslinieciskÄs izteiksmes lÄ«dzeklis. Tiek izmantotas pÄrsvarÄ hromatiskÄs krÄsas un Å”o krÄsu spÄcÄ«gi pretmeti. DominÄ dažÄdu nokrÄsu zaļais, zilais un sarkanais. VÄl viena iezÄ«me, ka Å”ajÄ desmitgadÄ tikpat kÄ netiek lietots melnais, to izmanto tikai atseviŔķu krÄsu laukumu konturÄÅ”anai. Gleznu sižetos dominÄ mazpilsÄtas ielas skati, JÅ«rmalas apkaime, dabas ainavas, laivu piestÄtnes motÄ«vs un gadalaiki. No emocionÄlÄ un noskaÅas aspekta jÅ«tama zinÄma spriedze, ko pastiprina triepiena ekspresivitÄte, lai gan attÄlota Ŕķietami mierÄ«ga mazpilsÄtas aina.
80. gadi
Å ajÄ desmitgadÄ Valdis BuÅ”s attÄ«sta un pilnveido savu mÄksliniecisko rokrakstu, saglabÄjot uzticÄ«bu krÄsu ekspresivitÄtei un intuitÄ«vajam dabas tvÄrumam. RegulÄri rÄ«ko savas personÄlizstÄdes JÅ«rmalÄ un citÄs Latvijas pilsÄtÄs. TÄmu lokÄ joprojÄm dominÄ ainava, kas salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ”Äjo periodu tiek izvÄrsta un paplaÅ”inÄta, iegÅ«stot panorÄmiskÄku skatu. MÄkslinieks pievÄrÅ”as arÄ« klusajai dabai, par regulÄru motÄ«vu izmantojot vÄzi ar ziediem. Darbi ir spilgti un ar krÄsu piesÄtinÄti, iegÅ«stot zinÄmu dekorativitÄti. RaksturÄ«gs objektu apjoma saplacinÄjums un netradicionÄls skatu leÅÄ·is, kas kaut kÄdÄ ziÅÄ norÄda uz inspirÄciju no franÄu postimpresionisma tradÄ«cijas. BuÅ”s arÄ« paplaÅ”ina krÄsu paleti, darbos parÄdÄs plaÅ”s dzeltenÄ lietojums, arÄ« rozÄ un violetie toÅi. DrosmÄ«gÄk tiek lietota arÄ« melna krÄsa, kas parÄdÄs atseviŔķos laukumus, nevis tikai kontÅ«ru iezÄ«mÄÅ”anÄ. NoturÄ«ga tendence ir triepiena glezniecÄ«ba, kas atseviŔķos darbos iegÅ«st pagarinÄtas lÄ«nijveida formas. Bieži kompozÄ«cija tiek bÅ«vÄta no atseviŔķiem krÄsu laukumiem. Sižetos turpinÄs jahtu, mazpilsÄtu tÄma, parÄdÄs arÄ« zinÄmi urbÄnÄs ainavas elementi un konkrÄta dienas cÄliena motÄ«vi.
90. gadi
20. gadsimta noslÄdzoÅ”ajÄ desmitgadÄ BuÅ”s konsekventi turpina gleznot savÄ raksturÄ«gajÄ manierÄ, saglabÄjot spilgto krÄsu paleti un sev tuvÄs estÄtiskÄs kvalitÄtes. Mainoties politiskajai iekÄrtai, mÄkslinieks gÅ«st atzinÄ«bu arÄ« starptautiskÄ mÄrogÄ, jau 90. gadu sÄkumÄ viÅa darbus ir iespÄjams apskatÄ«t tÄdos Rietumeiropas mÄkslas centros kÄ ParÄ«ze un Brisele, turklÄt tie iegÅ«st atzinÄ«bu. Ar savu darbu pÄrdoÅ”anu gÅ«st arÄ« komerciÄlos panÄkumus un viÅa gleznas nokļūst Ärzemju mÄkslas cienÄ«tÄju kolekcijÄs. MÄksliniecisko rokrakstu var raksturot kÄ divu iepriekÅ”Äjo periodu sintÄzi. AtseviŔķos darbos krÄsu laukumu glezniecÄ«ba iegÅ«st izmÄros mazÄkas aprises. AtŔķirÄ«bÄ no 70. un 80. gadu posma melnÄ krÄsa retÄk tiek lietota individuÄlu laukumu atdalÄ«Å”anai. TomÄr tas nemazina jau ierasto dekorativitÄti un uzsvaru uz krÄsu kontrastiem. MazinÄs arÄ« uzsvars uz faktÅ«ru, kas bija tipisks mÄkslinieciskÄs izteiksmes lÄ«dzeklis daiļrades sÄkumposmÄ. Tematiski biežÄk parÄdÄs figurÄlÄs kompozÄ«cijas ar pietuvinÄtiem cilvÄku tÄliem un dzÄ«vÄs dabas elementiem. AttÄloto tÄmu loks tiek papildinÄts, lÄ«dzÄs jau ierastajai ainavai un klusajai dabai ienÄk sociÄli un politiski motÄ«vi, kas saistÄmi ar aktuÄlajiem notikumiem vietÄjÄ un pasaules mÄrogÄ. AtseviŔķas kompozÄ«cijas var klasificÄt jau kÄ abstrakcijas, kurÄs parÄdÄs brÄ«vu formu un lÄ«niju salikums un krÄsu plÅ«dums.
NoslÄguma posms 2000-2014
RadoÅ”a un darbÄ«ga ir arÄ« mÄkslinieka dzÄ«ves nogale. Tematiski paliek uzticÄ«gs dabas tÄmai, vairÄkkÄrt pievÄrÅ”as dzimtÄs Latgales ainavai, ostai un Å«deÅiem. NoturÄ«gs motÄ«vs ir saule, kas BuÅ”a gleznÄs variÄ no spilgti oranžas un zaļas lÄ«dz pat dramatiski melnai. Vairums kompozÄ«ciju veidotas atseviÅ”Ä·Ä triepiena tehnikÄ ar raksturÄ«go krÄsu bagÄtÄ«bu un vitalitÄti. DzÄ«ves pÄdÄjÄ gadÄ radÄ«tas arÄ« gleznas, kuras veidotas ar plaÅ”iem krÄsu laukumiem, un mazinÄs otas vilcienu trauksmainÄ«ba. KompozÄ«cijÄs jauÅ”ams krÄsu poÄtiskums un metafizisks tvÄrums.
IzmantotÄ literatÅ«ra un avoti:
Ⅲ - Ⅶ 10.00 - 18.00
Ⅰ - Ⅱ SlÄgts