Una Lekuze

Kļūšana par gleznotāju bija pārsteigums un atklājums pašai Unai Lekuzei. Bērnībā neapmeklēja mākslas skolu un viņas dzīve īsti nebija saistīta ar mākslas pasauli, pat nebija ienākusi prātā tāda doma, ka varētu sevi realizēt šajā sfērā. Mācījās Rīgas 3. vidusskolā un bija viena no labākajām skolniecēm, pārstāvēja savu skolu dažādās olimpiādēs un konkursos. Skolas laikā par Unas gleznošanas dotībām un talantu atzinīgi bija izteikusies vizuālās mākslas skolotāja. 17 gadu vecumā sāka apmeklēt zīmēšanas nodarbības pie gleznotāja Kārļa Dobrāja (1943), lai gan to neuztvēra nopietni, tas bija kā hobijs un brīvā laika pavadīšanas veids, turklāt tas palīdzēja atslēgties no intensīvā mācību procesa vidusskolā.

Neskatoties uz vizuālās mākslas skolotājas atzinīgajiem komplimentiem un studijām pie Kārļa Dobrāja, Una pēc vidusskolas beigšanas bija nolēmusi nopietni studēt jurisprudenci un plānoja doties uz Ķīnu. Tomēr pēdējā brīdī pirms uzņemšanas universitātē samainīja studiju programmu no tiesību zinātnēm uz japāņu valodu, jo gluži kā atklāsme bija atnākusi doma, ka ir jākļūst par gleznotāju. Izvēle par labu valodas studijām bija stratēģisks lēmums, lai labāk varētu sagatavoties iestājeksāmeniem Latvijas Mākslas akadēmijā, jo būtu grūti apvienot intensīvas studijas jurisprudencē ar gleznošanu. Una vērsās pie sava viena no pirmajiem gleznošanas pasniedzējiem Kārļa Dobrāja, ar lūgumu apmācīt viņu daudz sistemātiskāk un ar akadēmisku pieeju. Mērķis bija ne tikai labi sagatavoties, lai tiktu uzņemta akadēmijā, bet arī varētu patstāvīgi un kvalitatīvi strādāt. Ar pirmo reizi akadēmijā netika, bet Una nepadevās, pēc gada startēja atkal un veiksmīgi tika uzņemta Glezniecības nodaļā. Kā vienu no saviem akadēmijas laika nozīmīgākajiem pasniedzējiem Una piemin izcilo latviešu gleznotāju Imantu Vecozolu (1933), kurš sniedza būtiskas zināšanas par klasiskās glezniecības pamatprincipiem. 

Paralēli savām studijām akadēmijā Una ātri jau sāka strādāt savā specialitātē. Veidoja privātus pasūtījumiem, pārdeva savus darbus studentu izstādē un gadatirgū “Jarmarka”, vieni no pirmajiem klientiem bija Kārļa Dobrāja skolnieki, kā arī draugi un paziņas. Una ir arī akadēmiskās zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēja un ar to nodarbojas jau no 21 gada vecuma, strādā ar saviem patstāvīgajiem skolniekiem. Kā pasniedzējai Unas mērķis ir, lai skolnieks patiesi kaut ko no visa mācību procesa iegūst, un jūt gandarījumu, kad skolnieks saprot, ko dara un kā tas ir jādara.

Mākslinieciskais stils

Gleznotājai ir tuva Āzija, īpaši Ķīnas kultūra, turklāt patīk šī reģiona ornamentālisms. Šie elementi parādās arī Unas glezniecības valodā, viņai patīk austrumnieciskie krāsu salikumi, florālie motīvi un chinoiserie stils. Izpratne un tiekšanās uz austrumniecisko ir personīga un caur savu skatu prizmu, līdzīgi kā Gustavam Klimtam (Gustav Klimt, 1862-1918) un citiem jūgendstila gleznotājiem bija sava versija par austrumiem. Jūgendstila un Art Deco estētikas motīvi arī parādās Unas radošajā rokrakstā, kā viena no mīļākajām gleznotājām ir Art Deco karaliene Tamāra Lempicka (Tamara Lempicka, 1898-1980). Savukārt karjeras sākumposma darbi bija filozofiski un drūmi, dominēja tumšā tonalitāte, kā Una pati saka: “Karavadžo bez gaismas”. Ģeniālais baroka laika gleznotājs ir arī viens no iedvesmas avotiem, gaismēnu spēles, majestātiska monumentalitāte, zīmējuma precizitāte un atsevišķi Karavadžo motīvi atrodami arī Unas daiļradē. Tuva ir arī flāmu glezniecība, viduslaiku motīvi un protorenesanse, latviešu glezniecība īsi pēc II Pasaules kara. Sevi dēvē par Žana Ogista Domenika Engra (Jean-Auguste-Dominique Ingres, 1780-1867), Hansa Holbeina Jaunākā (Hans Holbein der Jüngere, 1497-1543), Jana Vermēra (Johannes Vermēr, 1632 – 1675) “kluso apbrīnotāju”. No laikmetīgajiem māksliniekiem fascinē ikoniskā Deimiena Hērsta (Damien Hirst, 1965) personība un avangards.  

Mediji, kādos Una strādā, ir pārsvarā eļļas glezniecība, apguvusi arī manuālās grafikas tehnikas: oforts, aukstā adata un linogriezums. Eksperimentējot ar materiāliem nonākusi arī pie vairākām savām autortehnikām. Viena no tām ir linogriezuma un glezniecības apvienojums, ir arī savs īpašais paņēmiens krāsas kārtu klāšanai. Savukārt tušas un krīta savienojums ir Unas īpašais atklājums. Šādā tehnikā radīts mākslas darbs, piešķir unikālu vizuālo izpildījumu.

Unas māksliniecisko rokrakstu kopumā var dēvēt par moderno klasiku. Akadēmiska zīmējuma precizitāte, plastisks cilvēka anatomijas attēlojums, skaidra kompozīcija un izsmalcināta krāsu izjūta ir kvalitātes, kas raksturo gleznotājas daiļradi. Glezniecības žanri, kuros pārsvarā strādā, ir figurālās kompozīcijas, klusā daba, portrets un akts. Unai ir svarīgi ar saviem darbiem pateikt kaut ko, bet ne provokatīvā un skandalozā veidā. Lai zemteksts nav uzbāzīgs un uzspiests, bet gan ierosina skatītāju vērot, domāt, iedziļināties un ļauties mākslas baudīšanas procesam. Iespējams, ka caur kādu darbu skatītājs paņem kaut sev tieši šajā laikā un vietā, un nav pat īsti būtiski, vai gleznas vēstījumam ir kāda dziļāka doma vai nav. Svarīgākais ir spontanitāte, kas veidojas skatītāja, mākslinieka un mākslas darba mijiedarbības rezultātā. Iecienītākie motīvi ir pasaku tēli un burtisks attēlojums sakāmvārdam. Tas, ko Una vēlas ielikt savās gleznās, ir miers, stabilitāte un lietu kārtība. 

Mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Šveicē, Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, Dānijā, Dienvidkorejā un Hersonas mākslas muzeja kolekcijā, Ukrainā.

Izstādes:
2011. gads personālizstāde kafejnīcā “Taka”
2011.–2019. gads dalība galerijas “Mans’s” organizētajās Lielajās Vasaras izstādēs Jēkabpilī
2013. gads personālizstāde galerijā “Monaro”
2013. gads grupas zīmējumu izstāde Jūrmalas muzejā
2014. personālizstāde galerijā “Bitvīns” Rīgā
2017. gads personālizstāde “Šahs un mats” galerijā “Antonija” Rīgā
2018. gads personālizstāde galerijā “Romas Dārzs” Liepājā
2019. gads personālizstāde “Lidojums Nezināmajā” galerijā “Antonija” Rīgā
2020. gads personālizstāde ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle Jelgavā

Interesanti fakti

Una laba līmenī pārvalda ķīniešu valodu, to intensīvi apguva kopš 14 gadu vecuma. Motīvs gleznai “Puķu meitene” radās apmeklējot, pirmos gleznošanas kursus Kārļa Dobrāja studijā, un kļuva par vienu no pieprasītākajiem darbiem. 2019. gadā Una tika nominēta Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvai kategorijā “Jaunie formāti”. Una ilustrēja tiesas sēdi t.s. Svētes sektas lietā, jo tiesas sēde bija slēgta, žurnālistiem ar foto un video iekārtam tiesas zāle atrasties bija aizliegts.

*Materiālu pārpublicējot jāsaskaņo ar galeriju “Art Platz”.