Izvēlne
Lv
RuEn

Ainava ar baznīcu

AUTORS Valdis BuŔs
PERIODS 1981
TEHNIKA NFT
IZMĒRS
CENA NFT

Valdis BuŔs

Biogrāfija 

Valdis BuÅ”s ir dzimis 1924. gada 25. jÅ«lijā Abrenes apriņķa Viļakas pagastā zemnieka Ä£imenē. ZÄ«mÄ“Å”anas talants parādÄ«jās jau bērnÄ«bā, kad BuÅ”a pirmā skolotāja ievēroja zēna zÄ«mētprieku un viņu Å”ajā nodarbē atbalstÄ«ja. MācÄ«bas un zÄ«mÄ“Å”anas nodarbÄ«bas turpināja Viļakas vidusskolā. Otrā pasaules kara gados dienējis leÄ£ionā, pabeidzis apakÅ”virsnieku skolu, kā komandieris piedalÄ«jies kaujās, pēc tam iesaukts Sarkanajā armijā. Vēlme savu dzÄ«vi saistÄ«t ar mākslu nenoplok, un 1945. gadā BuÅ”s iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā GlezniecÄ«bas fakultātē. Tomēr studijas pēdējā mācÄ«bu gadā nākas pamest un doties uz SibÄ«riju, kur pavada vairākus gadus. Akadēmijas diplomu tā arÄ« neiegÅ«st. Pēc atgrieÅ”anās dzimtenē 1955. gadā par BuÅ”a mājvietu kļūst JÅ«rmala un turpmākā dzÄ«ve saistÄ«ta tieÅ”i ar mākslas jomu. ViņŔ strādā par skolotāju RÄ«gas 2. poligrāfijas arodskolā, kombinātā ā€œMākslaā€ par noformētāju lÄ«dz 1984. gadam. 1973. gadā tiek oficiāli uzņemts Latvijas Mākslinieku savienÄ«bā un bija arÄ« JÅ«rmalas mākslinieku grupas vadÄ«tājs.

Interesanti fakti

Patiesais studiju pārtraukÅ”anas iemesls Mākslas akadēmijā bija mÄ«lestÄ«ba. 1949. gadā tika represēta mākslinieka topoŔās lÄ«gavas Annas Burlacānes Ä£imene, BuÅ”s nolēma viņai doties lÄ«dzi uz SibÄ«riju. Savukārt akadēmijā kā oficiālo iemeslu mācÄ«bu atvaļinājuma pieŔķirÅ”anai norādÄ«ja veselÄ«bas uzlaboÅ”anu. Atpakaļ tā arÄ« netika uzņemts, jo bija reÄ£istrējis savu laulÄ«bu ar ā€œtautas ienaidnieciā€.
1993. gadā Valdis BuÅ”s ar sev raksturÄ«go dāsno vērienu, nolÅ«kā veicināt savas pilsētas kultÅ«ras dzÄ«ves attÄ«stÄ«bu, sadarbÄ«bā ar Latvijas goda konsulu Beļģijā Nilu Dālmani, dāvina JÅ«rmalas mÅ«zikas skolai 60 000 Beļģijas frankus.
Mākslinieka pasaules redzējums un emocijas atklājas ne tikai viņa glezniecÄ«bas darbos, bet arÄ« personiskajās piezÄ«mēs. Lielākajā daļā no Å”iem ierakstiem paustas viņa pārdomas arÄ« par mākslu.


Mākslinieciskais stils

Pats Valdis BuÅ”s kā sev nozÄ«mÄ«gus pedagogus no akadēmijas laikiem izceļ klusās dabas meistaru Leo Svempu (1897-1975) un Āriju Skridi (1906-1987). Kas ir jauÅ”ams arÄ« BuÅ”a daiļradē: no Svempa ir pārņemts pastozais triepiens, drosmÄ«gais krāsu lietojums un formu stilizācija, savukārt no Skrides aizrautÄ«bu ar ainavu glezniecÄ«bu. Tuvs ir bijis arÄ« ā€œbeļģaā€ Jāņa TÄ«demaņa (1897-1964) stils, abi labprāt savu gleznu radÄ«Å”anā ir izmantojuÅ”i tehniku, kas zināma kā krāsas uzklāŔana paletes nazi, kas kompozÄ«cijām pieŔķir faktÅ«ru un ekspresivitāti. Kopumā Valda BuÅ”a glezniecÄ«bas stilu var raksturot kā pietuvinātu 20. gadsimta sākuma franču modernisma skolai, Ä«paÅ”i tādam tēlotājmākslas virzienam kā fovisms, kā arÄ« jÅ«tamas atskaņas no abstraktā ekspresionisma. Mākslinieka darbos var atrast atsauces uz AnrÄ« Matisa (Henri Matisse, 1869-1954) un citu fovistu daiļradi.
Lai gan mākslinieka Valda BuÅ”a rokraksts un stils ir caurmērā noturÄ«gs gan tēmu un motÄ«vu izvelē, gan tehniskajā risinājumā, tomēr viņa daiļradi var iedalÄ«t četrās dekādēs. Katrā no desmitgadēm mākslinieciskajā rokrakstā iezÄ«mējas kāda neliela, tomēr pamanāma nianse. RadoÅ”i aktÄ«vākie posmi ir 20. gadsimta 70. - 90. gadi, katrā no dekādēm var runāt par zināmu mākslinieciskā rokraksta specifiku. Par vēlo jeb noslēguma posmu, saglabājot sadalÄ«jumu par desmitgadēm, var uzskatÄ«t laika posmu no 2000. gada lÄ«dz pat mākslinieka nāvei 2014. gadā. AizrautÄ«ba ar ainavu parādās jau BuÅ”a 50. gadu studijās, atrodoties izsÅ«tÄ«jumā Tālajos Austrumos, kas paliek noturÄ«ga visas dzÄ«ves garumā. Mākslinieks regulāri devās gleznot plenērā. Kā raksturÄ«gākie motÄ«vi minami Kurzemes mazpilsētu skati, dzimtā Latgale, JÅ«rmala, Å«dens un laivu piestātne un koki, kas ir gandrÄ«z neatņemama kompozÄ«cijas sastāvdaļa.
70. gadi
1970. gadi ir dekāde, kad Valdis BuÅ”s sevi piesaka Latvijas mākslas dzÄ«vē. Pirmo reizi viņa darbi ir apskatāmi izstādē 1971. gadā. Gadu vēlāk JÅ«rmalā notiek mākslinieka personālizstāde. JÅ«rmalā dzÄ«voja arÄ« pats BuÅ”s, tur atradās viņa darbnÄ«ca un Ŕī pilsēta kļuva arÄ« par mākslinieka iedvesmas avotu un iecienÄ«tu motÄ«vu viņa darbos. Å ajā posmā arÄ« iezÄ«mējas elementi, kas visvairāk interesē paÅ”u mākslinieku un saglabājas noturÄ«gi visa mūža garumā. Darbos raksturÄ«ga iezÄ«me ir izteikti krāsu kontrasti, pastiozi triepieni un krāsas ieklāŔana ar paletes nazi, izteikta faktÅ«ra ir arÄ« viens no BuÅ”a daiļrades raksturÄ«giem elementiem. No kompozÄ«cijas uzbÅ«ves viedokļa tiek izmantots paaugstināts horizonts, saplacināta telpa, kas dažos darbos asociējas ar Å”aurÄ«bu, radot sajÅ«tu, ka glezna grib it kā izkāpt ārpus saviem rāmjiem. Attēlojumā parādās impresionisks mirkļa tvērums un fragmentārisms, objektu pietuvinājums un nosacÄ«tÄ«ba, lÄ«niju un formu mÄ«kstinājums. Neatņemama sastāvdaļa ir arÄ« darbu kolorÄ«ts, krāsa tiek lietota kā patstāvÄ«gs mākslinieciskās izteiksmes lÄ«dzeklis. Tiek izmantotas pārsvarā hromatiskās krāsas un Å”o krāsu spēcÄ«gi pretmeti. Dominē dažādu nokrāsu zaļais, zilais un sarkanais. Vēl viena iezÄ«me, ka Å”ajā desmitgadē tikpat kā netiek lietots melnais, to izmanto tikai atseviŔķu krāsu laukumu konturÄ“Å”anai. Gleznu sižetos dominē mazpilsētas ielas skati, JÅ«rmalas apkaime, dabas ainavas, laivu piestātnes motÄ«vs un gadalaiki. No emocionālā un noskaņas aspekta jÅ«tama zināma spriedze, ko pastiprina triepiena ekspresivitāte, lai gan attēlota Ŕķietami mierÄ«ga mazpilsētas aina.
80. gadi
Å ajā desmitgadē Valdis BuÅ”s attÄ«sta un pilnveido savu māksliniecisko rokrakstu, saglabājot uzticÄ«bu krāsu ekspresivitātei un intuitÄ«vajam dabas tvērumam. Regulāri rÄ«ko savas personālizstādes JÅ«rmalā un citās Latvijas pilsētās. Tēmu lokā joprojām dominē ainava, kas salÄ«dzinājumā ar iepriekŔējo periodu tiek izvērsta un paplaÅ”ināta, iegÅ«stot panorāmiskāku skatu. Mākslinieks pievērÅ”as arÄ« klusajai dabai, par regulāru motÄ«vu izmantojot vāzi ar ziediem. Darbi ir spilgti un ar krāsu piesātināti, iegÅ«stot zināmu dekorativitāti. RaksturÄ«gs objektu apjoma saplacinājums un netradicionāls skatu leņķis, kas kaut kādā ziņā norāda uz inspirāciju no franču postimpresionisma tradÄ«cijas. BuÅ”s arÄ« paplaÅ”ina krāsu paleti, darbos parādās plaÅ”s dzeltenā lietojums, arÄ« rozā un violetie toņi. DrosmÄ«gāk tiek lietota arÄ« melna krāsa, kas parādās atseviŔķos laukumus, nevis tikai kontÅ«ru iezÄ«mÄ“Å”anā. NoturÄ«ga tendence ir triepiena glezniecÄ«ba, kas atseviŔķos darbos iegÅ«st pagarinātas lÄ«nijveida formas. Bieži kompozÄ«cija tiek bÅ«vēta no atseviŔķiem krāsu laukumiem. Sižetos turpinās jahtu, mazpilsētu tēma, parādās arÄ« zināmi urbānās ainavas elementi un konkrēta dienas cēliena motÄ«vi.
90. gadi
20. gadsimta noslēdzoÅ”ajā desmitgadē BuÅ”s konsekventi turpina gleznot savā raksturÄ«gajā manierē, saglabājot spilgto krāsu paleti un sev tuvās estētiskās kvalitātes. Mainoties politiskajai iekārtai, mākslinieks gÅ«st atzinÄ«bu arÄ« starptautiskā mērogā, jau 90. gadu sākumā viņa darbus ir iespējams apskatÄ«t tādos Rietumeiropas mākslas centros kā ParÄ«ze un Brisele, turklāt tie iegÅ«st atzinÄ«bu. Ar savu darbu pārdoÅ”anu gÅ«st arÄ« komerciālos panākumus un viņa gleznas nokļūst ārzemju mākslas cienÄ«tāju kolekcijās. Māksliniecisko rokrakstu var raksturot kā divu iepriekŔējo periodu sintēzi. AtseviŔķos darbos krāsu laukumu glezniecÄ«ba iegÅ«st izmēros mazākas aprises. AtŔķirÄ«bā no 70. un 80. gadu posma melnā krāsa retāk tiek lietota individuālu laukumu atdalÄ«Å”anai. Tomēr tas nemazina jau ierasto dekorativitāti un uzsvaru uz krāsu kontrastiem. Mazinās arÄ« uzsvars uz faktÅ«ru, kas bija tipisks mākslinieciskās izteiksmes lÄ«dzeklis daiļrades sākumposmā. Tematiski biežāk parādās figurālās kompozÄ«cijas ar pietuvinātiem cilvēku tēliem un dzÄ«vās dabas elementiem. Attēloto tēmu loks tiek papildināts, lÄ«dzās jau ierastajai ainavai un klusajai dabai ienāk sociāli un politiski motÄ«vi, kas saistāmi ar aktuālajiem notikumiem vietējā un pasaules mērogā. AtseviŔķas kompozÄ«cijas var klasificēt jau kā abstrakcijas, kurās parādās brÄ«vu formu un lÄ«niju salikums un krāsu plÅ«dums.
Noslēguma posms 2000-2014
RadoÅ”a un darbÄ«ga ir arÄ« mākslinieka dzÄ«ves nogale. Tematiski paliek uzticÄ«gs dabas tēmai, vairākkārt pievērÅ”as dzimtās Latgales ainavai, ostai un Å«deņiem. NoturÄ«gs motÄ«vs ir saule, kas BuÅ”a gleznās variē no spilgti oranžas un zaļas lÄ«dz pat dramatiski melnai. Vairums kompozÄ«ciju veidotas atseviŔķā triepiena tehnikā ar raksturÄ«go krāsu bagātÄ«bu un vitalitāti. DzÄ«ves pēdējā gadā radÄ«tas arÄ« gleznas, kuras veidotas ar plaÅ”iem krāsu laukumiem, un mazinās otas vilcienu trauksmainÄ«ba. KompozÄ«cijās jauÅ”ams krāsu poētiskums un metafizisks tvērums.

Izmantotā literatÅ«ra un avoti: 

Burāne I. Valdis BuÅ”s. Māksla. Atziņas. Versijas. ā€“ RÄ«ga: Mansards, 2014. gads
Å mite E. Valdis BuÅ”s. ā€“ RÄ«ga: Neputns, 2003. gads

Atpakaļ uz sarakstu