Jānis Lauva

---

Biogrāfija

Gleznotājs Janis Lauva dzimis 1906. gada 4. decembrī, Skrundā divpadsmit bērnu ģimenē. Gleznošanas pamatus apguva Kārļa Miesnieka (1887–1977) mākslas studijā, no 1927. līdz 1934. gadam studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot Figurālās glezniecības meistarklasi. Paralēli savai gleznotāja karjerai strādāja par zīmēšanas skolotāju Skrundā, Kuldīgas mākslas skolā un Liepājas mākslas vidusskolā. Aktīvi iesaistījās Kurzemes mākslas dzīves veidošanā.
Miris 1986. gada 25. jūlijā Liepājā.[1]

Mākslinieciskais apraksts

Latvijas Mākslas akadēmijā Jānis Lauva studēja gleznotāja Ģederta Eliasa (1887–1975) vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Izstādēs piedalījās no 20. gadsimta 30. gadu vidus, galvenokārt Rīgā un lielākajās Kurzemes pilsētās. Mākslinieks pārsvarā strādāja eļļas un akvareļa tehnikā. Lauvas mākslas darbi veidoti reālisma stilā, sākotnēji saskanot ar laikmeta ideoloģiskajiem principiem, kas atbilda autoritārās varas mākslas politikai pēc 1934. gada, bet vēlāk pielāgojoties sociālistiskā reālisma estētikai. Viņa darbos galvenokārt attēlota zemnieku dzīve, daba un strādnieku ainas. Viena no iecienītākajām tēmām bija zirgu attēlošana – zirgs kā centrālais motīvs parādās gandrīz ikvienā lauku dzīves un ainavas tēlojumā. [2] [3] Lauvas gleznojumi ir iedvesmoti no vietējās lauku ainavas un dzīves, veidojot cēlu portretējumu ne tikai zemnieka darbam, bet arī zirgam. Bērīši, smagie darba zirgi, kumeliņi, rikšotāji – visa šī ar mīlestību un gādību piesātinātā cilvēka un dzīvnieka attiecību pasaule atspoguļojas viņa mākslā.[4]

Interesanti fakti

Par mākslinieka darbiem atzinīgi izteicies arī Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis (1877–1942). Savukārt mākslas profesionāļu aprindās viņu dēvēja par “zirgu Lauvu”, un pats mākslinieks reiz teicis: “Savu glezniecību es nemaz nevaru iedomāties bez zirgiem.”[5]
 
___________________________________

[1] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–2. sēj./ Galv. red. Vilsons, A. – 75. lpp.
[2] Turpat.
[3] Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940 II. – Stokholma: Daugava, 1990.–303. lpp.
[4] Burāne I. Jānis Lauva. – Rīga: SIA “Lapu dizains”, 2022.–8. lpp.
[5] Turpat.