Eduards Metuzāls

---

Biogrāfija

Latviešu gleznotājs Eduards Metuzāls dzimis 1899. gada 3. martā Rīgā, igauņu izcelsmes strādnieku ģimenē. No 1907. gada viņš apmeklēja vācbaltu gleznotāja Bernharda Borherta (1862–1945) gleznošanas vakara skolu. Paralēli, laikā no 1908.  līdz 1910. gadam, viņš mācījās Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas vakara skolā, kur ieguva specialitāti telpu iekšējās mākslinieciskās apdares jomā.
1910. gadā Metuzāls devās uz Rietumeiropu, kur Briseles ostā strādāja par krāvēju, bet Ķelnē – par krāsotāju. 1912. gadā viņš pārcēlās uz Šveici, kur iepazinās ar latviešu inteliģences pārstāvjiem – rakstniekiem Aspaziju un Raini. 1921. gadā Metuzāls atgriezās Latvijā un saņēma Kultūras fonda ārzemju ceļojuma stipendiju, kas 1922. gadā ļāva viņam doties uz Itāliju, kuru viņš turpmāk apmeklēja vairākkārt līdz Otrajam pasaules karam.
Mākslinieks mira 1978. gada 13. janvārī Rīgā.[1]

Mākslinieciskais apraksts

Metuzāla māksliniecisko stilu raksturo reālisms. Viņš gleznojis ainavas no Latvijas, Kapri un Šveices, kā arī figurālas kompozīcijas un portretus. Dzīvojot Ķelnē, pievērsās pasūtījuma portretu gleznošanai pasteļa tehnikā. Šveices periodā bieži attēloja Aspaziju un Raini.
Savas karjeras laikā sarīkojis vairākas personālizstādes Rīgā, Tallinā un Somijā, bet kopš 1914. gada regulāri eksponēja darbus galerijā “Kunsthaus” Cīrihē.[2]

Interesanti fakti

Mākslinieks lielākoties ar kājām esot apceļojis visu Eiropu.[3]

_________________________________

[1] Tidomane G. Metuzāls, Eduards // Māksla un arhitektūra biogrāfijās II / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–121. lpp.
[2] Turpat.
[3] Turpat.