Alberts Filka

Biogrāfija

Latviešu gleznotājs Alberts Filka dzimis 1891. gada 3. augustā Majoros, Jūrmalā, Latvijā. Iepazīdams zvejnieku dzīvi, priedes, kāpas un jūru, 1909. gadā iestājās gleznotāja Jūlija Madernieka (1870–1955) studijā, kur trīs gadus apguva glezniecības pamatus. Filkas kursa biedri bija scenogrāfs un gleznotājs Ludolfs Liberts (1895–1959), Uga Skulme (1895–1963), Kārlis Miesnieks (1887–1977). Mākslas studijas turpināja Krievijā, sākotnēji Kazaņas mākslas skolā, pēc tam devās uz Sanktpēterburgu studēt Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā pie reālista Arkādija Rilova (1870–1939) un daudzpusīgā mākslinieka Nikolaja Rēriha (1874–1947).
Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, Filka tika mobilizēts dienestam armijā. Pēc smaga ievainojuma viņš tika atbrīvots no dienesta un 1917. gadā devās uz Ziemeļkaukāzu.[1] Latvijā viņš atgriezās 1920. gadā. Paralēli gleznotāja karjerai strādāja par dekoratoru Latvijas Nacionālajā operā un Latgales teātrī, kā arī par skolotāju Rīgā un Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē.[2]
Gleznotājs mira 1938. gada 18. septembrī.

Mākslinieciskais apraksts

Filkas gleznieciskais stils sakņojas reālisma tradīcijā ar impresionisma elementiem.  Viņš galvenokārt gleznoja sadzīviska žanra ainavas. Līdztekus ikdienas dzīves vērojumiem viņa daiļradē atrodamas arī romantiskā klasicisma stilā komponētas ainavas.[3] Filkas daiļradē izceļas trīs galvenās tematikas: lauku dzīve, daba un zirgi; jūrmala un zvejnieki; pilsētas dzīves skati – ielas, tirgus un ostas. Uzaudzis Jūrmalā, Filka lieliski izprata un prasmīgi attēloja liedagu ar laivām, zvejniekus pie laivām pēc zvejas, kā arī jūras skatus no Rojas un Mērsraga apkārtnes, Lielupes un Daugavas ainavas.
Savas karjeras laikā organizēja vairākas izstādes Rīgā un vairākās Latgales pilsētās, piedalījās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs, kā arī Kultūras fonda valsts organizētajās izstādēs.[4]

Interesanti fakti

Laika posmā no 1917. līdz 1921. gadam, Rēriha ietekmē, viņa glezniecībā parādījās fantastikas elementi.
Latviešu tēlnieks Gustavs Šķilters (1874–1954) Filku raksturojis šādi: “Filka nav atradējs, bet drīzāk īstenības uzturētājs.” Visdzīvākās un patiesākās šķiet tieši tās kompozīcijas, kurās attēlota reālā ikdiena, un tās norises.
Saskāries ar kara realitāti, Filka savos 1931. gada darbos pievērsās kara tematikai, attēlojot to tumšā un drūmā noskaņā.[5]

________________________________

[1] Siliņš, J. Latvijas māksla 1915 – 1940 I daļa. Stokholma: Daugava, 1988.–417.–418. lpp.
[2] Tidomane G. Filka, Alberts // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995, 154. lpp.
[3] Turpat. – 154. lpp.
[4] Siliņš, J. Latvijas māksla 1915 – 1940 I daļa. Stokholma: Daugava, 1988.–418.–419. lpp
[5] Turpat.–419.–420. lpp.