| AUTORS | Aleksandrs Zviedris |
| PERIODS | 1954. gads |
| TEHNIKA | Audekls, eļļa |
| IZMĒRS | 100x133 cm |
| CENA | Pārdošanā no 2025. gada vidus Hāgā |
Biogrāfija
Aleksandrs Zviedris dzimis 1905. gada 4. jūnijā, Tallinā, kur viņa tēvs Kārlis Zviedris strādājis par kuģu mehāniķi rūpnīcā “Volta”. Bērnībā daudz laika pavadījis Tukumā pie vectēva, kurš bijis matrozis uz buru kuģiem.[1] Pirmos dzīves gadus gleznotājs pavada Rīgā, taču tad ar ģimeni pārceļas uz Maskavu, kur no 1914. līdz 1921. gadam mācās Zemstes skolā un vēlāk apmeklē komercskolu. Mācoties komercskolā, pievērsies zīmēšanai un koka apstrādei. Topošais gleznotājs sāk apmeklēt nodarbības pie mākslinieka Jāņa Niedrītes, kurš tajā laikā strādā Arhangeļskā, Krievijas ziemeļos. 1921. gadā, pēc atgriešanās Rīgā, mākslinieks strādā Rīgas ostā, paralēli studējot Tautas universitātē valodu fakultātē.[2]
Mākslinieks pats vienmēr uzsvēra, ka mīlestība pret jūru viņam esot iedzimta. To apliecina tas, ka jau jaunībā strādājis par kuģa kapteini.[3] Savukārt muzikalitāte mantota no mātes Alvīnes, kura dziedājusi korī un uzstājusies uz Lielā teātra skatuves Maskavā. Abi ar brāli spēlējuši vijoli.[4] Tā kā brālim vijolniekam savas vijoles pašam nebija, un iegādāties jaunu izmaksāja dārgi, liekot lietā komercskolā apgūtās zināšanas par kokapstrādi, mākslinieks sācis apgūt vijoļu izgatavošanas prasmes. 1926. gadā izgatavo savu pirmo vijoli.[5]
Strādājot par kuģa kapteini, radusies iespēja ceļot. Jauneklis bieži apmeklējis Maskavā esošos muzejus un Tretjakova galeriju, kas rosinājis pievērsties mākslai. Tiecoties apskatīt Eiropas mākslu, Aleksandrs Zviedris iegādājās jahtu “Murka” un pārbūvē to. Tajā pašā gadā ar paša pārbūvēto jahtu apceļo Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un Dāniju, apmeklējot šajās valstīs esošās mākslas krātuves. Jau nākamajā gadā, dodas apceļot Eiropu – Angliju, Franciju, Holandi un Vāciju, turpinot studēt turienes muzejus.[6]
Trīsdesmit gadu vecumā, 1934. gadā, sāk apmeklēt Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas kursus un 1938. gadā apmeklē profesora, gleznotāja J. R. Tillberga studiju K.Brencēna vadībā. Kopš 1945. gada Aleksandrs Zviedris ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.[7]
1944. gadā kopā ar domubiedriem nodibina jahtklubu „Daugava”[8] un septiņas reizes iegūst Latvijas PSR čempiona titulu burāšanā.[9]
Mākslinieks nodzīvo garu un skaistu mūžu, mūžībā aizejot 89 gadu vecumā, 1993. gadā.
Mākslinieciskais apraksts
Ne tikai Aleksandra Zviedra nodarbošanās un hobiji apliecināja mīlestību pret jūru, bet arī mākslinieciskās izpausmes. Skandināvijas apceļošana ar jahtu kļūst par galveno iedvesmas avotu visas daiļrades garumā - Aleksandrs Zviedris ir viens no ražīgākajiem un populārākajiem latviešu marīnistiem.[10] Mākslinieks attēlojis jūru dažādos laika apstākļos. Viņš to redzējis gan rāmu, gan trakojošu, jo mērojis vairākus tūkstošus kilometrus pa to. Strādājis gan eļļas, gan akvareļa tehnikās.[11]
1920. gados ar velosipēdu apceļo Latviju, gleznodams Rīgas ostu, Gaujas skatus un Latgales ainavas. Mākslinieks gleznojis ostu skatus atbilstoši sociālistiskā reālisma industriālās ainavas prasībām, strādājis arī ainavas, portreta un jūras batālijas žanrā. Mākslinieks vietējās ainavas attēlojis ar episku vērienu.[12]
Sarīkojis aptuveni 50 personālizstādes – Rīgā, Tukumā, Ventspilī, Jūrmalā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Krasnojarskā, Novosibirskā un Tomskā. Mākslinieks vadījis mākslas studijas Tukumā, Valmierā un Rīgā. Mākslinieka darbi eksponēti gan pašmāju, gan ārzemju izstādēs – Vācijā, Japānā, Anglijā, Zviedrijā, Austrijā, Libānā, ASV, Austrijā, Itālijā, Somijā, Beļģijā, Čīlē un Ēģiptē.[13]
Interesanti fakti
Bērnībā Aleksandrs Zviedris iemācījies spēlēt mandolīnu.[14]
Māksliniekam nācies apgūt vairākas valodas, lai varētu lasīt plašāku literatūras klāstu par vijoļu veidošanu. Ne tikai amatniecības un valodu prasme, bet arī zināšanas ķīmijā, lai izgatavotu labu laku, noderējušas vijoļu veidošanā.[15] Radošajos ceļojumos apceļojis arī Atlantijas un Indijas okeānu. Radošajā ceļojumā uz Vidusāzijas republiku mākslinieks smeļas iedvesmu savām krāšņām ainavām. Mākslinieks kopā uzgleznojis vairāk nekā 4000 gleznas un izgatavojis vairāk nekā 114 vijoles.[16]
Tukuma apkārtnē Aleksandrs Zviedrs uzbūvēja savu māju ar darbnīcu un gleznu galeriju, kur gatavoja mēbeles un gleznu rāmjus.[17]
Gleznotājs reiz teicis, ka bez burāšanas, viņš nebūtu iedomājams kā gleznotājs. Aleksandra Zviedra glezniecībā spilgti izpaužas māksliniekam svarīgākais, ko viņš pats formulējis šādi: „Savā dzīvē esmu tiecies pēc kustības (..) No visām kustībām visaizraujošākais ir jahtas skrējiens spirgtā vējā saspringtām burām.”[18]
_______________________________
Pirmavoti:
Aleksandrs Zviedris: gleznotājs un vijoļmeistars / Sast. Ē. Strods. - Rīga, 1995.–96 lpp.
Aleksandra Zviedra darbu izstāde: katalogs.–Rīga, 1985.–22 lpp.
Aleksandrs Zviedris: reprodukciju albums.–Rīga, 1965.–60 lpp.
Aleksandra Zviedra trīs mūzas // A. Oša. Sarunas ar māksliniekiem.–R., 1987.–83.–88. lpp.
[1] Akadēmiskā dzīve Nr. 41, 2002.
[2] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4. daļa, 156.lpp., Zeile P. Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars. Rīga, 1995.
[3] Liesma (Valmiera), Nr. 41, 1972.
[4] Akadēmiskā dzīve Nr. 41, 2002.
[5] Rīgas Balss, Nr. 190, 1966.
[6] Latvijas Nacionālais Arhīvs,
https://www.facebook.com/LNarhivs/posts/3023916827691805/
[7] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4. daļa, 156.lpp., Zeile P. Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars. Rīga, 1995.
[8] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4. daļa, 156.lpp., Zeile P. Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars. Rīga, 1995.
[9] Mākslas muzejā Tukumā notiks gleznotāja Aleksandra Zviedra atceres pasākums
http://www.easyget.lv/kultura/read/26090/
[10] Liesma (Valmiera), Nr. 57, 1972.
[11] Rīgas Balss, Nr. 190, 1966.
[12] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4. daļa, 156.lpp., Zeile P. Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars. Rīga, 1995.
[13] Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga, 2003, 4. daļa, 156.lpp., Zeile P. Aleksandrs Zviedris. Gleznotājs un vijoļmeistars. Rīga, 1995.
[14] Akadēmiskā dzīve Nr. 41, 2002.
[15] Liesma (Valmiera), Nr. 41, 1972.
[16] Liesma (Valmiera), Nr. 41, 1972.
[17] Akadēmiskā dzīve Nr. 41, 2002.
[18] Mākslas muzejā Tukumā notiks gleznotāja Aleksandra Zviedra atceres pasākums
http://www.easyget.lv/kultura/read/26090/
Ⅲ - Ⅵ 10:00 - 18:00
Ⅶ - Ⅱ Aizvērts