Jānis Ferdinands Tīdemanis

---

Biogrāfija

Dzimis 1897. gada 1. oktobrī, Ventspilī, kā vienīgais bērns mātei Annai Tīdemanei. Puika audzis savā vaļā bez tēva. Johans jeb Jānis Ferdinands Tīdemanis bijis pasaules pilsonis jau kopš dzimšanas. Bērnībā viņam paticis uzturēties ostā, kur mutuļojusi dzīvība un bijusi iespēja sajust ārzemju vēsmas. Tā vietā, lai apmeklētu skolu, viņš laiku pavadījis ostā, uzņemoties dažādus peļņas darbiņus. Agrā jaunībā, 14 gadu vecumā, sācis strādāt par jūrnieku, tādēļ laicīgi apceļojis pasauli un iepazinis dažādas kultūras un cilvēkus.^[1]

1911. gadā dodas uz ASV, kur mācās Klīvlendas un Ņujorkas mākslas skolās, strādā par dekoratoru un dara dažādus darbus uz kuģiem. 1921. gadā iegūst ASV pilsonību.^[2] 1922. gadā Apprecas ar Elvīru Mituzi, ko dēvē par Hanneli. Hannele ir modele, iedvesma un mūza daudziem portretiem. Pats mākslinieks teicis, ka gleznojis Hanneli vismaz 100 reizes. Tajā pašā gadā iestājas Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā un to pabeidz ar diplomdarbu “Skumjā”. Vēlāk turpina studijas Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā. 1923. gadā iegūst Latvijas pilsonību.^[3]

Personālizstādēs un grupu izstādēs piedalījies no 20. gs. 30. gadiem, taču, kļūstot vecākam, grupu izstādēs ņēmis dalību aizvien retāk. Gan tādēļ, ka uzskatījis, ka lieli mākslinieki neuzstājas grupu izstādes, gan arī dzīves pagriezienu dēļ, kas likuši mainīt savu dzīvesvietu uz citu.^[4] Māksliniekam ir ārkārtīgi daudz sasniegumu, kā pirmo varētu minēt uzvaru Beļģijas valsts konkursā, kas veltīts Losandželosas 10. Olimpiskajām spēlēm. Tīdemaņa darbs “Kanāla pārpeldētājs” tika izstādīts Losandželosā. 1935. gadā mākslinieks veido freskas Latvijas paviljonam Pasaules EXPO un saņem Grand Prix diplomu. ^[5]

1936. gadā pārceļas atpakaļ uz Rīgu un gadu vēlāk šķiras no sievas Hanneles. Divus gadus pēc šķiršanās apprecas ar Anastasiju Šķēli. 1944. gadā mākslinieks emigrē uz Vāciju un Šveici. 1948. gadā ir spiests pārvākties uz Kanādu, jo tiek izraidīts no Šveices par kāda mākslas kritiķa piekaušanu. Dzīve Kanādā nav viegla, jo mākslinieki tur netiek atzīti, jo sevišķi ārzemnieki.^[6]

Miris 1964. gada 12. aprīlī, apglabāts svešumā Toronto kapos.^[7]

   Mākslinieciskais apraksts

Mākslinieka glezniecības stils, tāpat kā viņa personība, atšķīrās uz Latvijā esošo mākslinieku fona. 20. gadu beigās atgriežoties Latvijā, viņš ienesa vēl neredzētu ekspresivitāti un košumu. Galvenais izteiksmes līdzeklis bija krāsa, kas saskanēja ar mākslinieka ekspresīvo dabu. Tīdemanis gluži vai izrauj tēlus no tumsas, kas ir neraksturīgi tā laika glezniecībai, savukārt simboliski savijas ar mākslinieka vētraino dzīvi un azartisko dabu. Spēli starp gaismu un tumsu viņš spēlē visu dzīvi.^[8]

Mākslinieka stilistiku ietekmējusi tieši beļģu glezniecība, jo viņš tur bijis apmeties lielu daļu no sava mākslinieciskā radošuma sākumposma. Pēters Luiss un Fēliks Gogo bijuši Tīdemaņa pirmie skolotāji Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā, kuri likuši pamatus Tīdemaņa flāmu ekspresionisma stilistikai. Tīdemaņa glezniecībai sākumposmā raksturīgs reālistisks formu traktējums, taču, augot un attīstoties kā māksliniekam, veidojās mākslinieka oriģinalitāte un unikalitāte. Beļģu modernisms un fovisms līdzinās Tīdemaņa stilistikai, taču tā, kā glezno viņš, neglezno neviens. Saskatāmas līdzības ar Beļģu ekspresionistu un sirreālistu Džeimsu Ensoru.^[9]

Tīdemanis ir bijis īsts pilsētas mākslinieks. Viņš attēlojis pilsētu centra kūsājošo un nerimstošo dabu. Gleznojis vidi sev apkārt, cilvēkus, saviesīgus pasākumus, tajā skaitā karnevālus un sporta tēmu, ko Latvijā nebija, darījis neviens līdz tam.^[10] Glezniecībā dominē hromatiskie toņi - karmīna sarkanais, dzeltenais, oranžais, ultramarīns un smaragdzaļais. Mākslinieks izmanto baltas gaismas atspīduma akcentus.^[11]

Tīdemanis gleznojis ar ļoti augstas kvalitātes krāsām, kas bijušas pieejamas Beļģijā, Anglijā un Francijā. Lietojis arī mirdzošas lakas, lai piedotu spīdumu, dziļumu un caurspīdīgumu savām gleznām. Mākslinieks gleznoja ātri, bez uzmetumiem, Esot bijis ārkārtīgi interesanti vērot mākslinieku darbībā, viņam raksturīgā spēka un vēriena dēļ.^[12]

Tīdemanis gleznojis gan ainavas, gan klusās dabas, taču īpaši izceļams viņš ir kā portretu un figurālo kompozīciju meistars. Pats gan esot atzinis, ka modelis vispirms jāiepazīst, un, tikai tad varot, to gleznot. Hannele bijusi sevišķi pateicīga modele, savu gaišo matu un tumšo, lielo acu dēļ.  Viņš gleznojis arī ļoti dzīvus un skaistus aktus.^[13]

Agrajā jaunībā, kad strādāja jūrā, Tīdemanis apmeklēja Rietumeiropas muzeju kolekcijas un iedvesmojās no vecmeistariem, ko arī var saskatīt viņa gleznās, jo sevišķi sākumposmā. Parakstoties Tīdemanis pārsvarā izmantojis kadmija sarkano krāsu.^[14]

Interesanti Fakti

 Tīdemanis nodarbojies ar boksu. Reiz sācies konflikts ar kādu šveiciešu mākslas kritiķi, kurš asi un rupji izteicies par Tīdemaņa darbiem. Tīdemanis devies izrēķināties ar kritiķi un izraisījis kautiņu, pēc kura ticis izraidīts no Šveices.^[15]

Viņš ir bijis ārkārtīgi sabiedrisks, kas palīdzējis iegūt noderīgus kontaktus. Piemēram, esot jūrā, reiz viņš iepazinies ar turīgiem amerikāņiem, kuriem esot devies līdzi kā vidutājs, lai tie varētu iegādāties dimantus no ebreju tirgotājiem. Par saņemto komisiju, Tīdemanis esot izīrējis veselu pili Antverpenē, taču naudas, par ko dzīvot neesot palicis pāri. Mākslinieka vētrainā daba un grandiozais ego ir sniedzis gan daudz iespējas, gan licis piedzīvot neveiksmes.^[16]

Mākslinieks mīlējis svinēt dzīvi, un viņa dzīvoklī Skolas ielā noticis ne viens vien bohēmisks pasākums, kurā piedalījušies 20. gadsimta sākuma zināmākie Latvijas kultūras jomas pārstāvji. Ne tikai bohēmiskais dzīvesveids, bet arī azartiskā daba likusi māksliniekam iekulties nepatikšanās.^[17]

Mākslinieka otrā sieva Anastasija Šķēle gatavojusi interesantus un netipiskus rāmjus. Tie papildinājuši jau tā ekstravaganto Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa daiļradi.^[18]

____________________________

^[1] Zvirbulis, T., Ģēģere, I., u.c. Jānim Ferdinandam Tīdemanim – 110., Rīga: Galerija Birkenfelds, 2007.

^[2] Latvijas Mākslas Izstāžu hronikas. “Dokumentālā filma “Jānis Tīdemanis””. 2018. gada 18. marts. Pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=DkXp2WkeWTQ

^[3]  Zvirbulis, T., Ģēģere, I., u.c. Jānim Ferdinandam Tīdemanim – 110., Rīga: Galerija Birkenfelds, 2007.

^[4] Latvijas Mākslas Izstāžu hronikas. “Dokumentālā filma “Jānis Tīdemanis””. 2018. gada 18. marts. Pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=DkXp2WkeWTQ

^[5] Zvirbulis, T., Ģēģere, I., u.c. Jānim Ferdinandam Tīdemanim – 110., Rīga: Galerija Birkenfelds, 2007.

^[6] Turpat.

^[7] Turpat.

^[8] Ģēģere, I. Jānis Ferdinands Tīdemanis., Rīga: Neputns, 2017.

^[9] Turpat.

^[10] Latvijas Mākslas Izstāžu hronikas. “Dokumentālā filma “Jānis Tīdemanis””. 2018. gada 18. marts. Pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=DkXp2WkeWTQ

^[11] Ģēģere, I. Jānis Ferdinands Tīdemanis., Rīga: Neputns, 2017.

^[12] Turpat.

^[13] Turpat.

^[14] Turpat.

^[15] Latvijas Mākslas Izstāžu hronikas. “Dokumentālā filma “Jānis Tīdemanis””. 2018. gada 18. marts. Pieejams:

https://www.youtube.com/watch?v=DkXp2WkeWTQ

^[16] Turpat.

^[17] Turpat.

^[18] Turpat.