Konstantīns Visotskis

Biogrāfija

Konstantīns Visotkis (1864-1938) bija viens no izcilākajiem Krievijas un Latvijas mākslas animālistiem. Dzimis 1864. gada 29. maijā, Maskavā izcila mūzikas komponista ģimenē. Viņš bija gleznotājs, grafiķis un ilustrators.

1891. gadā Konstantīns Vistoskis absolvēja Maskavas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolu, kur bija studējis pie slaveniem māksliniekiem E. Sorokina, I. Spiņņikova, V. Makovska, V. Poļenova. Studijas pabeidza ar teicamām sekmēm un saņēma klases mākslinieka titulu, kā arī divas nelielas sudraba medaļas.

Pēc 1918. gada revolūcijas pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Latvijā pavadītajā periodā strādājis par pedagogu ģimnāzijā, kā arī Rīgas pilsētas Krievu vidusskolā. Mākslinieks vadīja savu glezniecības studiju un daudz organizēja savu audzēkņu un studijas audzēkņu darbu izstādes. Latvijā Visotskis palicis arī līdz sava mūža beigām 73 gadu vecumam.

Pēc emigrēšanas no Krievijas Impērijas, personālizstādes norisinājās visās Baltijas valstīs - Rīgā 1925. un 1938. gadā, Kauņā 1933. gadā, bet Tallinā, par godu 45. radošās aktivitātes gadadienai – 1935. gadā. Visotskis aktīvi piedalījās Krievijas emigrējušo mākslinieku izstādēs Kopenhāgenā, Prāgā, Berlīnē, Los Andželosā, Helsinkos un Londonā.

Konstantīns Visotskis miris 1938. gada 6. janvārī, pēc vairāku gadu cīņas ar smagu slimību. Apbedīts Rīgas pareizticīgo draudzes Pokrova kapos. Mākslinieka gleznas atrodas Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā Rīgā, kā arī Krievijas muzejos un privātās kolekcijās.

Dabas mākslinieks

Daudzu Konstantīna Visotska gleznu centrā ir cilvēka, dabas un Visuma attiecības sirreālā telpā. Konstantīns Visotskis zīmīgi uztver un raksturo spārnoto un četrkājaino meža iemītnieku nodabu un dzīves ritējumu. Šādas dabas ainas spēj uzburt tikai ar dziļu dabas mīlestību apveltīts novērotājs. Tā kā K. Visotskis faunu un mežu pārzināja apbrīnojami, viņa gleznotās ainavas katram dabas mīļotājam ir liels iepriecinājums. Dzīvnieku pasaule māksliniekam kalpoja kā bezgalīgas apbrīnas avots, kas godina dzīvnieku skaistumu un majestātisko spēku viņu dabiskajā dzīves ritējumā.

Viņa dabas gleznās parādās medniekam raksturīgā uztvere, kas liek Visotskim pasvītrot un izcelt dzīvnieka parādīšanos ainavā. Izmanīgās lapsas, rāmie alņi, izbiedēti zaķi, lidojoši gulbji, mežacūkas, bebri un citi dabas iemītnieki klejo baros, netraucēti meklējot barību apsnigušajās stigās vai arī, pamanījuši cilvēka klātbūtni, sastinguši vēro negaidīto viesi.

Pamatā K. Visotska glezniecībai ir akadēmiskā reālisma skola, taču ievijas arī impresionisma elementi, kas skatītājam vizuāli rada nemitīgo dabas kustības iespaidu. Mākslinieks K. Visotskis tomēr paliek uzticīgs vecās skolas priekšstatiem, atsakoties no jauninājumiem, tādējādi uzvarot ar patiesumu un sirsnību. Viņa krāsu palete ir svaiga un saulaina, zīmējums – skaidrs un patiess.

Taču mākslinieks nebija piesaistīts tikai animālismam, kas ir figurējošais žanrs viņa mākslas darbos. Tikpat teiksmaini un izteiksmīgi viņš attēloja arī ainavas un klusās dabas. Lai arī sākotnēji 1890. gados Konstantīna Visotska glezniecība saistās ar vēsturiskiem motīviem, un vēlāk viņš pievēršas ainavām un sadzīves žanra sižetiem. Sirsnīga dabas izjūta izpaužas Latgales lauku skatu studiju ciklā, kad gleznotājs Visotksis par savu darbnīcas vietu bija izvēlējies Žogotu muižu un tās apkārtni Rēzeknē. Zilganais sniegs un klusie meži, snaudošie plašumi un liegie ēnu toņi – tas ir Latvijas noslēpumainās dabas būtisks raksturojums.

Konstantīna Visotska gleznu izstādes vienmēr tika kupli apmeklētas, un pircēju viņa gleznām nekad nav trūcis. Kopš ierašanās Latvijā 1920. gadā, neviens nespēja līdzināties viņa meistarībai animālistiskajā žanrā, tādēļ arī latviešu mednieku aprindās viņa vārdam bija liela cieņa.

Viņa darbus var sastapt arī ārpus gleznu formāta, kad esot vēl savā dzimtenē, K. Vistoskis veica ilustrācijas žurnāliem “Niva”, “Rodina” un “Sever”. Konstantīns Visotskis, būdams arī trimdā Latvijā, turpināja ilustrēt vietējās publikācijas, kas bija veltītas viņa mīļākajai tēmai – dzīvnieku pasaulei. Ar attēliem papildināti tika slavenu literatūras korifeju grāmatu stāsti – Aleksandra Puškina “Kapteiņa meita”, Dmitrija Mamina-Sibirjaka pasakas u.c.

Interesanti fakti

Konstantīna Visotska vectēvs Mihails Timofejevičs Visotskis bija pazīstams komoponists, ģitāras virtuozs un dziesmu autors. Arī Konstantīna sirdī bija atvēlēta vieta mūzikai. Pirms iestāšanās mākslas skolā, viņa nodoms bija mācīties Maskavas Konservatorijā, taču N. Rubenšteins, kurs akceptēja Vistoski savā klasē, pēkšņi nomira. Liktenis pavērsās uz vizuālās mākslas pusi.