Apokalipse ā vakar, Å”odien rÄ«t. Dmitrijs Lavrentjevs precÄ«zi zina, ko viÅÅ” dara un ko grib pateikt. MÄkslinieciskÄ izteiksme, protams, ir neverbÄla, un tÄs artikulÄcija pieprasa skatÄ«tÄja radoÅ”u piedalÄ«Å”anos. Pats mÄkslas darbs aicina uz daudzÄm dziļi personiskÄm interpretÄcijÄm, jo percepciju mÄkonis bezgalÄ«gi paplaÅ”ina autora idejas. MÄkslinieka personÄlizstÄdÄ āApokalipseā var sajust gan klusas skumjas, gan apslÄpÄtu izmisuma un brÄ«dinÄjuma kliedzienu, gan poÄtiskas notis, gan neitrÄlas filozofiskas pÄrdomas, pieÅemot esoÅ”o. MÄkslas darbi aicina aplÅ«kot laika substanci no augstÄka skatupunkta, kam jebkura āpagÄtneā un ānÄkotneā ir uz mūžības skalas iezÄ«mÄts ātagadā. JebkurÅ” dzÄ«ves, nÄves moments, tas, kas notiek pirms tam vai pÄc tam, ir vienlÄ«dzÄ«gs salÄ«dzinÄjumÄ ar absolÅ«ta lielumu un tikai transgresivitÄtes gaisma var atklÄt cilvÄkam eksistences dieviŔķo bÅ«tÄ«bu.
Dmitrijs Rancevs, kinokritiÄ·is
Dmitrija Lavrentjeva daiļradÄ atrodamie tÄli, motÄ«vi, notikumi un personÄži vairÄku gadu tÅ«kstoÅ”u un gadsimtu garumÄ ir formÄjuÅ”i cilvÄces apziÅu, zemapziÅu un bezapziÅu. MÄkslinieks aicina iedziļinÄties cilvÄka domas un pÄrliecÄ«bas slÄÅos, aicinot apÅ”aubÄ«t un pÄtÄ«t mÅ«su kolektÄ«vÄs apziÅas robežas. Vai tas bÅ«tu renesanses polimÄts Leonardo da VinÄi, MelnÄs DievmÄtes altÄrglezna, Pikaso rozÄ perioda āMeitene uz bumbasā vai reliÄ£ijas ŔķelÅ”anÄs, Dmitrija Lavrentjeva mÄkslÄ mÄs sastopamies ar Å”o dažÄdo naratÄ«vu saplÅ«Å”anu, kas sniedzas Ärpus mÄkslas darba formÄlajÄm robežÄm un vienlaikus ir katalizators introspekcijai un dialogam mÅ«su nepÄrtrauktajÄ cilvÄka eksistences ceļojumÄ. DrosmÄ«gi, atklÄti un personÄ«gi mÄkslinieks savos darbos pauž emocionÄlo ekspresiju un gluži kÄ filozofiskÄ diskursÄ uzdod jautÄjumus par metafiziskÄm kategorijÄm kÄ Dievs, Laiks, Telpa, EsamÄ«ba, SÄkotne. Apokalipses Äetru vÄstneÅ”u ā mÄra, kara, bada un nÄves ā simbolika kalpo kÄ lÄ«dzeklis plaÅ”Äm garÄ«gÄm pÄrdomÄm par pasaules kÄrtÄ«bu un cilvÄka bÅ«tÄ«bu un skatÄ«ties uz Apokalipsi kÄ uz augstÄkÄs transcendences izpausmi.
Dmitrija Lavrentjeva mÄkslinieciskais darbÄ«bas lauks aptver plaÅ”u vizuÄlÄs mÄkslas spektru, ietverot gleznas, kolÄžas, skulptÅ«ras, litogrÄfijas, apgleznotu keramiku un Ä«sfilmas. MÄksliniekam ir Ä«paÅ”as attiecÄ«bas ar 20. gadsimta otrÄs puses mÄkslu, kas pati par sevi ir bezgalÄ«gs iedvesmas avots un paÅ”izteiksme. ViÅa mÄkslas darbus raksturo neparasts ekscentrisms, dzÄ«vas krÄsas un emocionÄli izteikumi. Asas un izteiksmÄ«gas lÄ«nijas, nevīžīgas un Ŕķietami deformÄtas formas ir pamatelementi, kas veido viÅa unikÄlo radoÅ”o stilu. ViÅa darbi ir dzÄ«vi un sajÅ«tami iemieso dzÄ«ves spÄku, kas izpaužas krÄsu pulsÄjoÅ”ajÄ vibrÄcijÄ, gleznieciskajÄ tekstÅ«rÄ un dinamiskajos triepienos. MÄkslas darbu galvenÄ iezÄ«me ir izteiksmes brÄ«vÄ«ba un apliecinÄjums autora drosmÄ«gajai un netradicionÄlajai pieejai. Dmitrija Lavrentjeva mÄksla ar savu dziļo simbolismu un arhetipiskajiem tÄliem aicina nolobÄ«t slÄÅus, pÄrsniedzot ikdieniŔķo iedziļinÄs cilvÄka dvÄseles dziļumos, pieskaroties eksistences mistiskajiem un sakrÄlajiem aspektiem.
SadarbÄ«ba ar Dmitriju Lavrentjevu vienmÄr ir aizraujoÅ”a un pÄrsteidzoÅ”a pieredze, jaunu ideju plÅ«sma un perspektÄ«vu paplaÅ”inÄÅ”ana. Katra izstÄde ir kÄ radoÅ”ais mÄkonis, kurÄ tiek pÄrvarÄtas konvencionÄlÄs mÄkslas robežas un katrs mÄkslas darbs izraisa valdzinoÅ”u dialogu starp tradÄ«cijÄm un avangardu, kas turpinÄs Ärpus galerijas sienÄm. Autora darbi pauž spÄcÄ«gu un visaptveroÅ”u saikni starp indivÄ«du, sabiedrÄ«bu un pasaules notikumiem, piedÄvÄjot dziļu izpratni par mÄkslu kÄ universÄlu izteiksmes veidu.
Biruta AuriÅa, Mg. art.
Autodidakts Dmitrijs Lavrentjevs (1970) dzÄ«vo un strÄdÄ RÄ«gÄ. Savu pirmo personÄlizstÄdi atklÄja 25 gadu vecumÄ. KopÅ” 1995. gada sarÄ«kojis 26 personÄlizstÄdes un piedalÄ«jies vairÄk kÄ 100 grupu Å”ovos LatvijÄ, FrancijÄ, KrievijÄ, VÄcijÄ, BaltkrievijÄ un IgaunijÄ. MÄkslinieka darbi atrodas privÄtÄs kolekcijÄs LatvijÄ, VÄcijÄ, LielbritÄnijÄ, KrievijÄ, NorvÄÄ£ijÄ, NÄ«derlandÄ, ASV, PolijÄ, JaunzÄlandÄ, DÄnijÄ, ZviedrijÄ un ĶīnÄ. Darbi publiskÄs kolekcijÄs ā Minskas ModernÄs un LaikmetÄ«gÄs mÄkslas centrs (Minska, Baltkrievija), Vitebskas ModernÄs mÄkslas muzejs (Vitebska, Baltkrievija) un Daugavpils Marka Rotko mÄkslas centrs (Daugavpils, Latvija).
