Kārlis Dobrājs ir viens no latviešu glezniecības klasiķiem. Viņa māksliniecisko stilu raksturo akadēmiskā zīmējuma līnijas stingrība, akcents uz formu un apjomu, niansēts kolorīts. Savos darbos autors vienmēr ir uzsvēris figurālās glezniecības monumentalitāti, meistarīgi izceļot katra darba centrālo tēmu – sievietes tvirto augumu aktu gleznojumos, simbolisko nogatavojušos augļu un ziedu tēlojumu klusajās dabās, kā arī dabas ainavas majestātiskumu. Reālists, kuram vienmēr ir bijusi svarīga klasiskā māksla.
Mākslinieks 20. gs. 60. gadu sākumā absolvēja Jāņa Rozentāla Mākslas skolu, kam sekoja glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja pie tādiem ievērojamiem latviešu māksliniekiem kā Boriss Bērziņš un Edgars Iltners. Ar lielu aizrautību un interesi savas karjeras sākumā nodevās krāsu, anatomijas un vecmeistaru studijām. Savukārt par visliekāko iedvesmu un radošo paraugu Dobrājam ir vienmēr kalpojusi renesanses laika māksla, ko apliecina arī autora veidotās vecmeistaru darbu kopijas. Renesanses estētika un tās principi ir kalpojuši par stūrakmeņiem mākslinieka darbā, īpaši viņa uzmanību ideālām proporcijām, harmonijai un cilvēka ķermeņa cildinājumam.
“Mani saista renesanse, itāļu glezniecība. Botičelli, Ticiāns, Mikelandželo. Sāku lasīt Romēna Rolāna rakstus. Sandro Botičelli un mūks Savanarola. Mainās gadsimti, laikmeti un ideoloģijas, sabiedriskās iekārtas, krīzes un uzplaukumi. Bet varas un mākslinieka attiecības, cilvēciskie tipi, raksturi, kaislības, nekur nepazūd” – Kārlis Dobrājs
Būdams vēl students, Dobrājs aktīvi iesaistījās mākslas dzīvē – piedalījās sava laika nozīmīgākajās izstādēs un devās radošajos braucienos. Bijis vairāku mākslas institūciju vadītājs un kā pedagogs strādājis par zīmēšanas pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā un bijis Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes mākslas apakšnozares vadītājs (tag. Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte). Nav bijusi sveša arī neiztrūkstošā mākslas dzīves bohēma.
Kārlis Dobrājs (1943) organizējis ap 30 personālizstādēm un piedalījies vairāk kā 70 grupas izstādēs. Autora darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs, kā arī muzeju kolekcijās – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (Rīga, Latvija), Art Platz galerija (Rīga, Latvija), Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs (Daugavpils, Latvija), Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs (Krāslava, Latvija), Udmurtijas Republikas Tēlotājmākslas muzejs (Udmurtijas republika, Krievija), Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija), Hersonas apgabala mākslas muzejs (Hersona, Ukraina).
