Pasaulē ir vairāk nekā 200 zirgu šķirņu, un zirgs ieņem vienu no nozīmīgākajām lomām pasaules kultūrā. Nav iedomājama civilizācijas attīstība bez šī gudrā un majestātiskā dzīvnieka. Cilvēkus jau gadsimtiem ilgi aizrauj šis dižciltīgais dzīvnieks, kas paklausa cilvēkam, nezaudējot savu lepnumu un varenību.
Izstādi, kas veltīta zirgam, veido mākslas galerijas “Art Platz” īpašnieku kolekcija. Tās mērķis ir parādīt pasauli, kurā cilvēks un zirgs dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi, izceļot zirga nozīmi kā dabas un kultūras fenomenu. Plašajā ekspozīcijā iekļauti gleznojumi, akvareļi, grafikas darbi, skulptūras un sīkplastika, plakāti, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti, kas dokumentē sava laika realitāti un kultūras kontekstu, radot daudzveidīgu skatījumu uz zirga nozīmīgumu dažādos laika posmos.
Savvaļas zirgs tika pieradināts pirms vairākiem tūkstošiem gadu, un kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām tas ir bijis uzticams cilvēka draugs un pavadonis. Apseglojot un iejūdzot zirgu, cilvēks pārņēma daļu no tā spēka un varenības, iegūstot iespēju veikt karagājienus, apstrādāt zemi un ceļot pa pasauli. Zirga pievilcība ir universāla – tā aizrautība atspoguļojas ne tikai literatūrā, mākslā un kino, bet arī folklorā, tautas eposos, mītos, leģendās, reliģiskajos ticējumos un sakrālajos rituālos. Zirga tēls ir transcendentāls – tas ir viens no spēcīgākajiem zemes dzīvniekiem, un vienlaikus iemieso arī pārpasaulīgo. Jātnieks uz zirga, kas uzvar briesmoni, ir universāls uzvaras pār nāvi simbols. Zirgs ir arī varas, statusa un triumfa simbols – neatņemams karavadoņu un valdnieku sabiedrotais.
Zirgs mākslā vienmēr ir ieņēmis īpašu vietu – no paleolīta laika alu zīmējumiem līdz pat mūsdienām tas nav zaudējis savu aktualitāti. Izstādē “Galopā caur mākoņiem” apskatāmi vairāk nekā 60 mākslinieku darbu, kas aptver laika posmu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Autoru vidū ir galvenokārt latviešu gleznotāji, kuru darbos zirga tēls tiek parādīts dažādos mākslinieciskos un stilistiskos risinājumos, atspoguļojot gan reālistisku, gan metaforisku pieeju šim cēlajam dzīvniekam.
Ekspozīciju veido vairākas tematiskās sadaļas – sadzīves un lauku dzīves ainas ar darba zirgiem, ceļš, zirga portrets, kavalērija, medības, sports un atpūta. Izstādē skatāmi klasiķu Jēkaba Bīnes, Konrāda Ķikuta un Ludolfa Liberta darbi ar poētisku lauku dzīves redzējumu. Zirga portreta žanrā izceļas Jāņa Lauvas darbi, kuros atšķirībā no ierastajiem zirgaudzētāju pasūtījumu darbiem ar tīršķirnes zirgiem, autors attēloja lauku zirgus, harmoniski iekļaujot tos Latvijas ainavā. Graciozs un spēcīgs zirga tēls atklājas Valtera Uztiča un Reinholda Kasparsona monumentālajos gleznojumos.
Zirgs mākslā visbiežāk tiek asociēts ar batālijas žanru jeb kaujas ainām, kas līdz pat 20. gs. sākumam bija viens no nozīmīgākajiem akadēmiskās glezniecības virzieniem. Vēlāk šo tradīciju pakāpeniski aizstāja skriešanās sacīkšu attēlojums, atklājot zirga nozīmi sportā. Militārā un sporta pasaule ir savstarpēji saistīta – daudzu mūsdienu jāšanas sporta disciplīnu pamatā ir jātnieku vienību militārās mācības, kas atspoguļojas arī mākslinieku darbos. Zirga kustība, dinamika un ātrums spilgti atainoti Ādama Alkšņa un Jāņa Rikmaņa kaujas ainās un hipodroma skatos.
Mūsdienu mākslinieku darbos zirgs kalpo kā arhetipisks tēls, lai pētītu identitātes, spēka un neatkarības jēdzienus. Par unikālu mākslas objektu ir kļuvusi hiperreālista Kalvja Zālīša bijušā Rīgas hipodromam atlietā bronzas galva, apvienojot vairākus vēstures naratīvus. Savukārt zirga enerģija, tā hipnotizējošais spēks un pirmatnējais gars raksturo neo-ekspresionista Ivara Heinrihsona darbus. Viņa auļojošie zirgi piepilda telpu ar dinamiku un kustību, vienlaikus simbolizējot cilvēka iekšējo “Es” un vēlmes.
Izstāde “Galopā caur mākoņiem” ir aicinājums pārdomāt cilvēka un zirga līdzāspastāvēšanu, raisīt interesi par jāšanas kultūru un apvienot kaislīgos zirgu mīļotājus. Zirga grācija, ātrums, skaistums un spēks, kas atklājas mākslas darbos ne tikai izceļ šī cēlā dzīvnieka estētisko pievilcību, bet arī tā nozīmīgo lomu cilvēka dzīvē.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Ādams Alksnis, Emma Baltmane, Jēkabs Bīne, Mihails Bulanovs, Konstantīns Burovs, Vilhelms Cviks, Kārlis Dobrājs, Maija Dragūne, Eduards Dzenis, Arvīds Egle, Alberts Filka, Vasīlijs Gračevs, Laimonis Grasmanis, Anna Grosberga, Zigurds Gustiņš, Ivars Heinrihsons, Egils Hermanovskis, Teodors Jankevics, Vitolds Kačerovskis, Vitālijs Kalvāns, Reinholds Kasparsons, Pēteris Kundziņš, Konrāds Ķikuts, Nikolajs Krivošeins, Jānis Lauva, Dmitrijs Lavrentjevs, Ludolfs Liberts, Herberts Mangolds, Sergejs Masļakovs, Kārlis Mednis, Eduards Metuzāls, Māris Ozoliņš, Lidija Palepa-Ubāne, Jānis Pauļuks, Broņislavs Pavlovskis, R. Pelēkais, Rūdolfs Pētersons, Oto Pladers, Pēteris Postažs, Vladislava Pugačova, Jānis Rikmanis, Janis Rozentāls, Vineta Saiere, Oļģerts Saldavs, Viktors Simovs, Ārijs Skride, Jēkabs Alfrēds Strazdiņš, Romans Suta, Žanis Sūniņš, Roberts Šterns, Aleksandrs Štrāls, Ruta Štrodaha, Jānis Titāns, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Valters Uzticis, Harijs Veldre, Konstantīns Visotskis, Zariņa, Aleksandrs Zaurbeks-Sosijevs, Kalvis Zālītis, Indriķis Zeberiņš, Solomons Zelihmans, Māra Zītare, Aleksandrs Zviedris.
