Biogrāfija
Gleznotājs Kārlis Dobrājs dzimis 1943. gada 24. februārī Madonas novada Sausnējas pagastā. Māksliniecisko izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kuru absolvēja 1961. gadā, kam sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā. Pēc akadēmijas beigšanas 1970. gadā turpmākos piecus gadus savu dzīvi saistīja ar Latgali, ieņemot vadošus amatus Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, un vadīja Mākslinieku savienības Daugavpils nodaļu. Vēlāk profesionālā darbība saistīta ar akadēmiskās izglītības nozari, Dobrājs strādāja par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā un Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Mākslas nodaļas katedrā, bija arī šīs katedras vadītājs. 90. gadu vidū atvēra savu privāto zīmēšanas un gleznošanas studiju Baznīcas ielā, Rīgā.
Aktīva dalība izstādēs norisinās jau kopš J. Rozentāla skolas beigšanas. Grupu un personālizstādes bijušas vairākās Latvijas pilsētās un ārpus robežām. Ar saviem darbiem ieguvis arī atzinību un ir vairāku mākslas apbalvojumu un prēmiju laureāts. Kārļa Dobrāja vārds nav svešs mākslas pazinējiem un cienītājiem. Gleznotāja darbi atrodas gan privātkolekcijās, gan publiskās kolekcijās, tostarp muzejos: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (Rīga, Latvija), Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Daugavpils, Latvija), Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā (Krāslava, Latvija), Udmurtijas Republikas Tēlotājmākslas muzejā (Udmurtijas Republika, Krievija), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), kā arī Hersonas apgabala mākslas muzejā (Hersona, Ukraina).
Mākslinieciskais apraksts
Radošajā darbībā dominē glezniecība un strādājis gandrīz visos žanros. Kārļa Dobrāja vārds pārsvarā asociējas ar figurālo glezniecību, aktu, portretu un kluso dabu. Turklāt pārliecināti juties tieši veidojot lielformāta darbus. Pievērsies arī grafikas nozarei un guvis arī godalgotu atzinību. Veidojis monumentālus sienu gleznojumus sabiedriskās ēkās un darbojies grāmatu ilustrācijā. Māksliniecisko rokrakstu raksturo uzsvars uz zīmējuma kvalitāti, skaidra un saprotama forma un niansēts kolorīts. Portretos jūtams psiholoģiskums. Sižetu izvēlē bieži parādās alegorija, mitoloģiski un reliģiski motīvi. Atsevišķās kompozīcijās hiperbolizēti tēli, groteska, cipari un teksta fragmenti, kas mākslas darbam piešķir simbolisku nozīmi.
Interesanti fakti
Kārlis Dobrājs turpina ar mākslas valodu uzrunāt sabiedrību un savus sekotājus aktīvi, lietojot sociālo lietotni Facebook, kur regulāri publicē savus mākslas darbus kā arī izsaka viedokli par aktuālajiem notikumiem. Savukārt savas atmiņas un dzīves gājumu ir fiksējis autobiogrāfiskos memuāros, kas tiks izdoti grāmatas formātā.
Izmantotie avoti:
Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atbild. red. Andris Vilsons. 1. sēj. A-Kal. – Rīga, Latvijas enciklopēdija, 1995.–124. lpp.
