Apokalipse – vakar, šodien rīt. Dmitrijs Lavrentjevs precīzi zina, ko viņš dara un ko grib pateikt. Mākslinieciskā izteiksme, protams, ir neverbāla, un tās artikulācija pieprasa skatītāja radošu piedalīšanos. Pats mākslas darbs aicina uz daudzām dziļi personiskām interpretācijām, jo percepciju mākonis bezgalīgi paplašina autora idejas. Mākslinieka personālizstādē “Apokalipse” var sajust gan klusas skumjas, gan apslāpētu izmisuma un brīdinājuma kliedzienu, gan poētiskas notis, gan neitrālas filozofiskas pārdomas, pieņemot esošo. Mākslas darbi aicina aplūkot laika substanci no augstāka skatupunkta, kam jebkura “pagātne” un “nākotne” ir uz mūžības skalas iezīmēts “tagad”. Jebkurš dzīves, nāves moments, tas, kas notiek pirms tam vai pēc tam, ir vienlīdzīgs salīdzinājumā ar absolūta lielumu un tikai transgresivitātes gaisma var atklāt cilvēkam eksistences dievišķo būtību.
Dmitrijs Rancevs, kinokritiķis
Dmitrija Lavrentjeva daiļradē atrodamie tēli, motīvi, notikumi un personāži vairāku gadu tūkstošu un gadsimtu garumā ir formējuši cilvēces apziņu, zemapziņu un bezapziņu. Mākslinieks aicina iedziļināties cilvēka domas un pārliecības slāņos, aicinot apšaubīt un pētīt mūsu kolektīvās apziņas robežas. Vai tas būtu renesanses polimāts Leonardo da Vinči, Melnās Dievmātes altārglezna, Pikaso rozā perioda “Meitene uz bumbas” vai reliģijas šķelšanās, Dmitrija Lavrentjeva mākslā mēs sastopamies ar šo dažādo naratīvu saplūšanu, kas sniedzas ārpus mākslas darba formālajām robežām un vienlaikus ir katalizators introspekcijai un dialogam mūsu nepārtrauktajā cilvēka eksistences ceļojumā. Drosmīgi, atklāti un personīgi mākslinieks savos darbos pauž emocionālo ekspresiju un gluži kā filozofiskā diskursā uzdod jautājumus par metafiziskām kategorijām kā Dievs, Laiks, Telpa, Esamība, Sākotne. Apokalipses četru vēstnešu – mēra, kara, bada un nāves – simbolika kalpo kā līdzeklis plašām garīgām pārdomām par pasaules kārtību un cilvēka būtību un skatīties uz Apokalipsi kā uz augstākās transcendences izpausmi.
Dmitrija Lavrentjeva mākslinieciskais darbības lauks aptver plašu vizuālās mākslas spektru, ietverot gleznas, kolāžas, skulptūras, litogrāfijas, apgleznotu keramiku un īsfilmas. Māksliniekam ir īpašas attiecības ar 20. gadsimta otrās puses mākslu, kas pati par sevi ir bezgalīgs iedvesmas avots un pašizteiksme. Viņa mākslas darbus raksturo neparasts ekscentrisms, dzīvas krāsas un emocionāli izteikumi. Asas un izteiksmīgas līnijas, nevīžīgas un šķietami deformētas formas ir pamatelementi, kas veido viņa unikālo radošo stilu. Viņa darbi ir dzīvi un sajūtami iemieso dzīves spēku, kas izpaužas krāsu pulsējošajā vibrācijā, gleznieciskajā tekstūrā un dinamiskajos triepienos. Mākslas darbu galvenā iezīme ir izteiksmes brīvība un apliecinājums autora drosmīgajai un netradicionālajai pieejai. Dmitrija Lavrentjeva māksla ar savu dziļo simbolismu un arhetipiskajiem tēliem aicina nolobīt slāņus, pārsniedzot ikdienišķo iedziļinās cilvēka dvēseles dziļumos, pieskaroties eksistences mistiskajiem un sakrālajiem aspektiem.
Sadarbība ar Dmitriju Lavrentjevu vienmēr ir aizraujoša un pārsteidzoša pieredze, jaunu ideju plūsma un perspektīvu paplašināšana. Katra izstāde ir kā radošais mākonis, kurā tiek pārvarētas konvencionālās mākslas robežas un katrs mākslas darbs izraisa valdzinošu dialogu starp tradīcijām un avangardu, kas turpinās ārpus galerijas sienām. Autora darbi pauž spēcīgu un visaptverošu saikni starp indivīdu, sabiedrību un pasaules notikumiem, piedāvājot dziļu izpratni par mākslu kā universālu izteiksmes veidu.
Biruta Auriņa, Mg. art.
Autodidakts Dmitrijs Lavrentjevs (1970) dzīvo un strādā Rīgā. Savu pirmo personālizstādi atklāja 25 gadu vecumā. Kopš 1995. gada sarīkojis 26 personālizstādes un piedalījies vairāk kā 100 grupu šovos Latvijā, Francijā, Krievijā, Vācijā, Baltkrievijā un Igaunijā. Mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Lielbritānijā, Krievijā, Norvēģijā, Nīderlandē, ASV, Polijā, Jaunzēlandē, Dānijā, Zviedrijā un Ķīnā. Darbi publiskās kolekcijās – Minskas Modernās un Laikmetīgās mākslas centrs (Minska, Baltkrievija), Vitebskas Modernās mākslas muzejs (Vitebska, Baltkrievija) un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs (Daugavpils, Latvija).
