Biogrāfija

Latviešu gleznotājs un mākslas kritiķis Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Smoļenskā, Krievijā, kur uz trim gadiem administratīvā kārtā tika izsūtīts viņa tēvs par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā. Pēc atgriešanās dzimtenē tēvs pievērsās lauksaimniecībai ģimenei piederošajā īpašumā Kokneses apkaimē. Būdams prasmīgs zīmētājs, viņš mudināja arī dēlu pievērsties mākslai.
Pēc Pirmā pasaules kara postījumiem jaunais Oļģerts aktīvi palīdzēja lauku darbos, tādējādi iepazīstot zemi un zemkopību. Vidusskolas gaitas viņš aizvadīja Rīgā, kur, izrādot interesi par mākslu, sākotnēji apmeklēja Ugas Skulmes (1895–1963), vēlāk arī Ludolfa Liberta (1895–1959) un Kārļa Miesnieka (1887–1977) mākslas studijas. 1927. gadā viņš iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un 1935. gadā absolvēja Vilhelma Purvīša (1872–1945) ainavu glezniecības meistardarbnīcu.[1]
Paralēli gleznotāja karjerai Saldavs aktīvi nodarbojās ar literāro darbību. Līdz 1948. gadam viņš strādāja laikraksta “Rīts” redakcijā par mākslas sadaļas recenzentu, rakstot izstāžu apskatus, katalogu tekstus un izdeva mākslinieku monogrāfijas.
Otrā pasaules kara laikā viņš neilgu laiku uzturējās Vācijā, bet atgriezās Latvijā 1945. gadā. Pēc atgriešanās vairākus gadus strādāja par pedagogu Jaņa Rozentāla Mākslas skolā un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
No 1951. līdz 1958. gadam Saldavs bija radošā kombināta “Māksla” mākslinieks-noformētājs, un divus gadus darbojās žurnāla “Māksla” redakcijā.
Mākslinieks mira Rīgā 1960. gada 1. aprīlī.[2]

Mākslinieciskais apraksts

Saldava gleznieciskais stils balstās reālisma tradīcijās. Bieži viņš kopā ar Konrādu Ubānu (1893–1981) devās vasaras plenēros Koknesē. Darbiem ir raksturīga zaļgani pelēcīga un brūni dzeltenīga krāsu palete. Mākslinieks iemūžinājis Kokneses un Vidzemes vidienes ainavas rāmajā noskaņā dažādos gadalaikos, kompozīcijās iekļaujot arī stafāža tēlus. Attēlojot lauku darbus vai ziemas slidotājus uz dīķa, viņš izceļ žanra komponenti, rosinot asociācijas ar 19. gadsimta holandiešu glezniecību, kur daba attēlota panorāmiski plaši, vienlaikus pievēršoties smalkām detaļām.[3]

Interesanti fakti

Kā rakstnieks un mākslas pētnieks Saldavs ir izdevis vairākas publikācijas – 1929. gadā dzejas krājumu “Dzejas”, kas publicēts ar pseidonīmu O. Saldaus, kā arī vairākas monogrāfijas par māksliniekiem: 1943. gadā – “Eduards Kalniņš. Biogrāfija un 58 gleznu attēli”, 1957. gadā – apceri par gleznotāju Jāni Kalmīti, bet 1958. gadā – monogrāfiju par Vilhelmu Purvīti.[4]


[1] Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940 II – Stokholma: Daugava, 1990.–111.–112. lpp. 
[2] https://www.literatura.lv/personas/olgerts-saldavs (sk.18.07.2025)
[3] Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940 II – Stokholma: Daugava, 1990.–112. lpp. 
[4] https://www.literatura.lv/personas/olgerts-saldavs (sk. 18.07.2025)