Biogrāfija
Grafiķe Vladislava Pugačova dzimusi 1946. gada 26. novembrī Rīgā, apģērbu piegriezējas ģimenē. 1976. gadā viņa absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. No 1976. līdz 1982. gadam strādāja par mākslinieci Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcā, bet no 1985. līdz 1990. gadam – par māksliniecisko redaktori izdevniecībā “Zinātne”.[1]
Māksliniece mira 1999. gadā.
Mākslinieciskais apraksts
Pugačova strādāja stājgrafikā un labprāt pievērsās arī dabas studiju tiešam attēlojumam. Diplomdarbā Latvijas Mākslas akadēmijā viņa veidoja ilustratīvo un māksliniecisko noformējumu Ernesta Hemingveja romānam “Pāri upei koku paēnā”. Māksliniece ir vairāku ofortu ciklu – “Latvijas mazpilsētas” un “Portreti” autore, kā arī radījusi krāsainās litogrāfijas ciklus “Gadalaiki” un “Mīlēt un saudzēt”, kas tapuši 20. gadsimta 80. gados. Grafiķes kompozīcijās apvienoti atsevišķi dabas elementi, kas vienoti trauksmainā kustībā un papildināti ar romantizētām fantāzijas ainām. Miniatūrgrafikās personificēti dzīvnieki attēloti rotaļīgās žanra ainās ofortu ciklos “Kāzu dziesmas” un “Madrigāls”. Pugačova darbojās arī bērnu grāmatu ilustrēšanā un darināja ekslibrus [2].
___________________________________
[1] Vanaga A. Pugačova, Vladislava // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–196. lpp.
