Biogrāfija
Latviešu gleznotājs Žanis Sūniņš dzimis Ventspilī 1904. gada 19. septembrī, bet savu radošo mūžu pēc Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas aizvadījis Talsos – pilsētā starp diviem ezeriem un deviņiem pakalniem.[1] Mācījās Talsu Tautas augstskolas kursos, vēlāk iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, ko vadīja Ģederts Eliass (1887–1972). Otrs pasniedzējs, no kura smēlās iedvesmu, bija Jānis Roberts Tillbergs (1880–1972). Izstādēs piedalījās kopš 1925. gada. Bija mākslas apvienību “Radigars” un “Rosme” dalībnieks, bet 20. gs. 30. gadu otrajā pusē darbojās Latviešu tēlotājas mākslas biedrībā. 1945. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.[2]
Gleznotājs miris 1993. gada 12. martā.
Mākslinieciskais apraksts
Žanis Sūniņš gleznojis figurālas kompozīcijas, ainavas, liriskus sadzīves motīvus, kā arī portretus. Daiļrades sākuma posmā mākslinieka darbos jūtama J. R. Tillberga ietekme figūru atveidojumā, bet 30. gadu beigās viņš izkopa brīvāku, pastozāku krāsu uzlikumu un mīkstāku glezniecisko formu. 20. gs. 60. gados plenērā gleznoja reālistiskas Talsu apkārtnes ainavas akvareļa un eļļas tehnikās. Mākslinieks darbojās arī monumentālajā glezniecībā.[3]
Viņa mākslai raksturīga tieksme uz idillisku un pastorālu noskaņu.[4] Autors pievērsās arī vēsturiskajam žanram, drīzāk vēstures interpretācijām – 13. gs. vācu bruņinieku uzbrukumiem Talsu pilij, 17. gs. zemnieku nemieriem, 19. gs. vācu baronu un zemnieku attiecībām, kā arī 1905. gada revolūcijas notikumu tēlojumiem. Neizpalika arī padomju laika reāliju atspoguļojums.[5]
Interesanti fakti
Visplašākā Žaņa Sūniņa darbu kolekcija atrodas Talsu novada muzejā. Tieši Talsos tapusi lielākā daļa no vairāk nekā trīsarpus tūkstošiem audeklu.[6]
