Biogrāfija
Latviešu gleznotājs Oto Planders dzimis 1897. gadā Jūrmalā, dzelzceļnieka ģimenē. 1913. gadā viņš iestājās Rīgas Pilsētas mākslas skolā. Pirmā pasaules kara laikā tika mobilizēts un dienēja latviešu strēlnieku pulkos. Pēc kara turpināja mākslas studijas un 1919. gadā iestājās nesen dibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā. Sākotnēji viņš mācījās figurālās glezniecības meistardarbnīcā pie Jāņa Roberta Tillberga (1880–1972) līdz 1924. gadam, pēc tam pārgāja uz ainavu glezniecības klasi pie Vilhelma Purvīša (1872–1945), kur studēja līdz 1929. gadam. Studijas akadēmijā viņš gan nepabeidza konflikta dēļ. Strādāja par gleznošanas pasniedzēju Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.[1] [2]
Mākslinieks mira 1970. gada 2. maijā, Rīgā.
Mākslinieciskais apraksts
Gleznotājs darbojās portreta, sadzīves, klusās dabas un ainavas žanros. Portretos, sekojot akadēmiskajai tradīcijai, viņš akcentēja detalizētus sejas vaibstus un izmantoja vecmeistaru iecienīto tumsnējo krāsu gammu. Ainavu gleznojumos Planders īpašu uzmanību pievērsa ūdens motīviem – upju krastiem, jūrai un zvejnieku ciemiem. Klusajās dabās kā galvenais motīvs dominēja augļi. Viņa darbi izceļas ar lirisku noskaņu un atmosfēriskumu, krāsas materiālo klātbūtni, kā arī izteiksmīgu triepienu un faktūru, kas kļūst par gleznieciskuma pašvērtību.[3]
Interesanti fakti
Planders izcēlās, kā pedagogs ar retu spēju – izprast un izcelt savu audzēkņu radošo individualitāti, sniedzot precīzus un mērķtiecīgus norādījumus tālākai attīstībai.[4]
______________________________
[1] Siliņš J. Latvijas māksla 1915–1940 I. – Stokholma: Daugava, 1988.–408.–411. lpp.