Biogrāfija
Latviešu mākslinieks Roberts Šterns dzimis 1884. gada 4. februārī Liepājā, Latvijā, zvejnieku ģimenē. Tēvs Fricis Šterns bija arī hernhūtiešu sludinātājs, un ģimenē valdīja stingra reliģiska atmosfēra. Šternam bija vēl viens brālis – grafiķis un kokgriezējs, bet māsas – rakstniece un dziedātāja. Pamatizglītību viņš ieguva Liepājas pilsētas skolā. No 1900. gada līdz 1904. gadam apguva mūzikas teoriju un vijoļspēli. 1905. gadā, neklausot vecāku iebildumiem, devās uz Penzas mākslas skolu, Krievijā.
Pēc skolas beigšanas viņš atgriezās Rīgā, Latvijā, kur strādāja par skolotāju Maldoņa ģimnāzijā un pievērsās zīmēšanas metodikas pētniecībai. 1912. gadā pedagoģiskās izstādes ietvaros uzstājās ar vairākiem priekšlasījumiem par zīmēšanas metodiku. Savukārt 1920. gadā bija viens no Latvijas Tautas universitātes dibinātājiem.
Paralēli aktīvajam pedagoga darbam viņš nodarbojās ar literāro darbību un mākslas kritiku.
Mākslinieks mira 1945. gada 15. maijā no sirdstriekas savā dzīvoklī Rīgā.[1]
Mākslinieciskais apraksts
Šterns, darbojoties par skolotāju, vienlaikus mācījās arī Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru 1930. gadā absolvēja, pabeidzot Jāņa Roberta Tillberga (1880–1972) vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Viņš iestājās par tradicionālā reālisma vizuālo valodu mākslā. Mākslinieka stilam raksturīgs akadēmiskais reālisms, kas attēlo priekšmetu ārējo, materiālo līdzību, lai izteiktu apraksta vai stāstījuma saturu, paužot dzimtenes dzīvi un dabu. Kā gleznotājs viņš īpaši izcēlās kā marīnists, attēlojot jūras ainavas dažādos apstākļos – saules atspulgu ūdenī, mēnessgaismu, vētras un lietainus padebešus, u. tml. Tāpat viņa darbos bieži redzami zvejnieki, dzintara lasītāji un vietējā daba.[2]
Izstādēs viņš piedalījās kopš 1914. gada – Mākslas veicināšanas biedrības un Kultūras fonda organizētajās izstādēs Latvijā. Šterna darbi tika eksponēti arī 1939. gada jūras skatu izstādē Lībekā, Vācijā, un Ljēžā, Beļģijā.[3]
Interesanti fakti
1920. gadā Šterns izdeva grāmatu “Ievads metodiskā zīmēšanā” un žurnālā “Atpūta” publicēja populāru zīmēšanas mācību kursu. 1925. gadā tika publicēta viņa monogrāfija “Janis Rozentāls”.
Šterns darbojās arī literatūrā, pievēršoties filozofiskiem, ētiskiem un sadzīviskiem jautājumiem. 1914. gadā izdeva krājumu “Aforismi. Paradoksi. Līdzības”, bet 1939. gadā – “Laba, gudra, skaista dzīve”.
Pirms aiziešanas mūžībā viņš esot strādājis pie romāna, kas attēlo mākslinieka dzīvi, taču manuskripta liktenis nav zināms.[4]
______________________________
[1] https://www.literatura.lv/personas/roberts-sterns (Sk. 14.06.2025)
[2] Siliņš, J. Latvijas māksla 1915–1940 I, Stokholma: Daugava, 1988.–415. lpp
[3] https://www.literatura.lv/personas/roberts-sterns (Sk. 14.06.2025)
[4] Turpat.
