Biogrāfija
Latviešu gleznotājs Pēteris Postažs dzimis 1940. gada 24. februārī Jelgavā, Latvijā. Tēvs bija lauksaimniecības tehnikas mehānikas speciālists, māte – pavāre. Sieva Lilita Postaža (1941–2011) bija tekstilmāksliniece, bērni Inguna Postaža (1970) un Paulis Postažs (1976) – abi gleznotāji.[1]
Māksliniecisko izglītību Postažs ieguva Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, kuru absolvēja 1958. gadā, pēc tam studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru pabeidza 1964. gadā.[2] Zināšanas papildināja Pēterburgas Mākslas akadēmijā un Tallinas Mākslas institūtā, kā arī studēja vecmeistaru un laikabiedru darbus Eiropas un ASV nozīmīgākajos, kā arī mazāk zināmos muzejos.[3] No 1965. gada Postažs pievērsās mākslas pedagoga darbam, strādājot Jaņa Rozentāla Mākslas skolā[4], bet līdz 2019. gadam bija arī asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā.
Mākslinieciskais apraksts
Postažs ir viens no latviešu 20. gadsimta otrās puses glezniecības klasiķiem. Viņa mākslai raksturīga daudzpusīga pieeja – darbos atklājas gan izcila zīmētāja prasmes, gan niansēta kolorīta izjūta, kā arī tematiska un stilistiska daudzveidība, kas iemiesota simboliem bagātās kompozīcijās. Postažs strādā eļļas, temperas, guašas un pasteļa tehnikās, renesansei raksturīgā manierē gleznojot sievietes ķermeni, ainavas un klusās dabas, kam piemīt monumentāls raksturs. Viņš veido arī lielformāta gleznojumus. Kā vienu no pamatnostādnēm savā glezniecībā mākslinieks uzsver formas plastiskumu, pats to raksturojot ar vārdiem: “Māksla ir doma formā.”[5]
Līdztekus glezniecībai Postažs ir ilustrējis Imanta Ziedoņa “Visādas pasakas”, veidojis gobelēnu metus un sabiedrisko telpu interjerus.[6] Aktīvās karjeras laikā rīkojis personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Austrijā, Itālijā, Krievijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā. Gleznotāja darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Valmieras mākslas muzeja, Krievijas Kultūras ministrijas un Krievijas Mākslas fonda kolekcijās.[7]
Interesanti fakti
2009. gadā tika izdota Pētera Postaža grāmata “Saruna ar sevi”, kurā apkopotas gleznotāja apceres par dzīvi, kā arī atbildes uz skolēnu, studentu un pašam sev uzdotajiem jautājumiem.
2023. gada nogalē Postažs Romas katoļu Aizputes Kristus Karaļa draudzei uzdāvināja lielformāta (150x200 cm) altārgleznu “Svētais vakarēdiens”. Eksponēšanas vietu dievnamā mākslinieks izvēlējās pats, ciemojoties baznīcā. Darbs veidots modernās, stilizētās glezniecības manierē, to raksturo dzīvespriecīgas krāsas, bet stilizētā un dinamiskā kompozīcija ļauj katram skatītājam veidot savu iztēles vīziju.[8]
________________________________
[1] Burāne I. Postažs, Pēteris // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–191. lpp.
[2] Turpat.
[3]
https://valmierasmuzejs.lv/archives/3344 (sk. 13.08.2025)
[4] Burāne I. Postažs, Pēteris // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–191. lpp.
[5]
https://valmierasmuzejs.lv/archives/3344 (sk. 13.08.2025)
[6] Burāne I. Postažs, Pēteris // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1996.–191. lpp.
[7]
https://valmierasmuzejs.lv/archives/3344 (sk. 13.08.2025)
[8] Dobelis U. Romas katoļu Aizputes Kristus Karaļa draudze saņem gleznotāja Pētera Postaža dāvināto altārgleznu “Svētais vakarēdiens”.–28.11.2023. Pieejams:
https://rekurzeme.lv/romas-katolu-aizputes-kristus-karala-draudze-sanem-gleznotaja-petera-postaza-da... (sk. 13.08.2025)
