Biogrāfija
Dzimis 1927. gada 8. martā, Rīgā. Mācības uzsācis Stopiņu pamatskolā.[1] Mākslinieks pievēršas mākslai, nesasniedzot 20 gadu vecumu, uzsāk mācības Rīgas daiļamatniecības vidusskolā, paralēli, apgūstot glezniecību pie Jēkaba Bīnes un Leo Svempa studijā.[2] Harijs Veldre tika uzņemts mākslas akadēmijā uzreiz otrajā kursā[3] un turpināja praktizēties pie tādiem latviešu glezniecības dižgariem kā Ģederts Eliass un Kārlis Miesnieks.[4]
Harijs Veldre piedalās izstādēs no 1947. gada,[5] lai gan beidz studijas tikai 1949. gadā, aizstāvot diplomdarbu “Ielu Bruģētāji” (vadītājs Ģederts Eliass).[6] Tajā pašā gadā iestājas Latvijas Mākslinieku savienībā.[7]
20. gs. 50. un 60. gados strādāja Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā par pedagogu.[8]
Mākslinieka darbnīca atradusies Rīgā, Grīvas ielā, taču vasaras māja Apšuciemā.[9]
1967. gadā tiek veidota pirmā Harija Veldres personālizstāde Rīga, kas ievada daudzas krāšņas personālizstādes visā Latvijā līdz pat mūža nogalei 1999. gadā. Viņa gleznas izstādītas gan Eiropā (Anglija, Somija, Holande, Beļģija u.c.), gan citur pasaulē, piemēram, Japānā, Padomju mākslinieku darbu izstādē, ASV un Kanādā.[10] Mākslinieks piedalījies vairāk nekā 170 izstādēs.[11]
Harija Veldres krāšņais mūžs noslēdzas 1999. gadā.
Mākslinieciskais apraksts
Harijs Veldre ir reālists un viens no zināmākajiem ainavistiem Latvijā, dēvēts par Latvijas ainavas meistaru, kurš visa mūža garumā spējis atkal un atkal atrast apkārt redzamajā ko iemūžināšanas vērtu.[12] Liela uzmanība veltīta tieši Latvijas dabas ainavām, taču ir atrodamas arī pilsētainavas, piemēram, Sanktpēterburga (1969) un Vecrīga (1968).[13] Galvenokārt nodevies glezniecībai plenērā.
Sākotnējā daiļrades posmā mākslinieks gleznojis impresionistiskā manierē, ar viegliem otas triepieniem attēlojot dabas mirkļa tvērumus. Mākslinieka tehnikā jūtama mīlestība un dziļa apbrīna pret mainīgo dzimtenes dabu. Mākslinieks attēlojis gleznainās Latvijas mazpilsētas, upes un kokus visos gadalaikos, pielāgojoties raksturīgajām krāsu gammām.[14] Mākslinieks apceļojis Latviju un gleznojis gan Latgales ezerus, gan Vidzemes pakalnus, gan Kurzemes liedagus. Neatkarīgi no gadalaika un vietas mākslinieka palete ir dziļa un piesātināta, taču ne koša un kliedzoša.[15] Rāmums un detalizētība raksturo mākslinieka daiļradi. Mākslinieks izvairās no spilgtām krāsām, dodot priekšroku tonalitātēm.
Vēlākā mākslinieka daiļrade kļūst spēcīgāka un asāka. Plašais un plastiski ekspresīvais zīmējums ietver sevī īstenās dabas formas un apjomu. Sastopamas arī klusās dabas, īpaši Latvijā sastopamās vasaras un rudens veltes – ziedi, āboli. Darbi kļūst ekspresīvāki un dekoratīvāki – dekorativitāte raksturo Harija Veldres gleznas. Ar gaismēnu palīdzību tiek panākta dabas formu plastiskā bagātība un ainavas dramatiskums.[16]
Interesanti fakti
Jau no bērnības Harijam Veldrem tuva ir bijusi mūzika, jo, kā pats atzinis, meklējis dabā tos motīvus, kurus sadzirdējis mūzikā. Skolā spēlējis Altu. Muzikalitāti mantojis viņa dēls Leons Veldre, kurš ir viens no ievērojamākajiem latviešu čellistiem.[17]
Sākumā mākslinieks gleznojis sociālā reālisma manierē, attēlojot strādniekus, zvejniekus, kolhozniekus. Tikai pēc Staļina nāves pievērsies savai kaislībai – ainavai.[18]
Māksliniekam visvairāk paticis attēlot tieši mākoņainās dienas, kad debesīs ir dažnedažādākās krāsas un formas.[19]
Harijs Veldre dzimis 8. martā, pašā pavasara sākumā, kas varētu būt iemesls mīlestībai pret pavasara ainavu.[20] Mākslinieka gleznotās pavasara atkušņa ainavas ir teju vienlīdzīgas ar Purvīša gleznām, jo arī ir tehniski atstrādātas gandrīz līdz pilnībai.[21]
__________________________________
[1] Dzimtenes Balss Nr. 10, 1987.
[2] Laiks Nr. 28, 2002.
[3] Rīgas Balss Nr. 62, 1987.
[4] Padomju Venta (Ventspils) Nr. 163, 1972.
[5] Rīgas Balss Nr. 270, 1968.
[6] Rīgas Balss Nr. 62, 1987.
[7] Rīgas Balss Nr. 62, 1987.
[8] Padomju Venta (Ventspils) Nr. 163, 1972.
[9] Dzimtenes Balss Nr. 10, 1987.
[10] Rīgas Balss Nr. 62, 1987.
[11] Karogs Nr. 3, 1987.
[12] Padomju Venta (Ventspils) Nr. 163, 1972.
[13] Harija Veldres gleznu izstāde. Katalogs. – Rīga: Latvijas PSR Mākslinieku savienība, Latvijas PSR Mākslas fonds, 1971.
[14] Liesma (Valmiera) Nr. 41, 1987.
[15] Rīgas Balss Nr. 62, 1987.
[16] Karogs Nr. 3, 1987.
[17] Karogs Nr. 3, 1987.
[18] Laiks Nr. 28, 2002.
[19] Padomju Venta (Ventspils) Nr. 163, 1972.
[20] Dzimtenes Balss Nr. 10, 1987.
[21] Laiks Nr. 28, 2002.
