Biogrāfija
Latviešu gleznotājs Aleksandrs Štrāls dzimis 1879. gada 12. jūnijā Bebrulejas ciemā, Pļaviņu apkaimē, Latvijā.[1] 20. gs. 60. gadu vidū, uzbūvējot Pļaviņu HES un ierīkojot ūdenskrātuvi, Bebrulejas ciems un kapsēta tika appludināti un atrodas apmēram 10 m zem pašreizējā Daugavas ūdenslīmeņa.[2]
Dzimis plostnieka, pārcēlāja un ādmiņa ģimenē. Jaunākais brālis Kārlis Štrāls (1880–1970) bija rakstnieks. Agrā jaunībā topošais gleznotājs brauca ar plostiem un strādāja par pārcēlāju pie Pļaviņām. Apmēram 20 gadu vecumā aizbrauca uz Rīgu, kur dažus mēnešus mācījās Kūrava un Pasila daiļkrāsotāju darbnīcā.[3] No 1899. līdz 1902. gadam mākslinieka iemaņas apguva gleznotāja un pedagoga Venjamiņa Blūma (1861–1919) zīmēšanas un gleznošanas skolā, kur jau studiju sākumā parādīja savas prasmes sadzīves žanra ainu kompozīcijā, kas ieturētas 19. gs. stāstošā reālisma tradīcijās. 1902. gadā Štrāls devās uz Sanktpēterburgu un iestājās Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet naudas līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests studijas pamest.[4]
Atgriezies Rīgā piestrādāja par dekoratoru Rīgas Krievu teātrī, teātrī “Apollo” un Jaunajā Rīgas teātrī. Pirmā pasaules kara laikā strādāja lauka rezerves hospitālī. No 1918. līdz 1920. gadam strādāja par zīmēšanas skolotāju Kubaņas apgabalā, Krievijā. 1921. gada sākumā atgriezās Latvijā savā dzimtajā pusē Pļaviņās un 1929. gadam pasniedza zīmēšanu Pļaviņu ģimnāzijā.
Mākslinieks mira 1947. gada 7. oktobrī Pļaviņās.[5]
Mākslinieciskais apraksts
Štrāla glezniecība sakņojas reālisma tradīcijā, lai gan pats autors vēlējās novērsties no akadēmiskās tradīcijas. Attālināšanos no Blūma skolā apgūtā sekmēja galvenokārt vietējās mākslas izstādēs redzētie salīdzinoši brīvie gleznotāju Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla darbi, kā arī draugu mākslas dotie impulsi. Akadēmiskā skola Štrālu īpaši neinteresēja, jo uzskatīja, ka mākslas akadēmijas studentu darbi ir pārāk sausi un akadēmijas rutīna sabojā talantu.
Štrāls darbojās galvenokārt ainavas, sadzīves un portreta žanrā. Viņa kā gleznotāja stilu raksturo reālista estētika, kas bagātināta ar sava laika moderno impresionistisko gleznieciskumu un koloristiku, kā arī formas apvienojošu plašu un mīksti klājošu otas triepienu. Latvijas daba un vietējie iedzīvotāji kalpoja par galveno Štrāla mākslas tēmu.[6]
Savas mākslinieka karjeras laikā ilustrēja savu domubiedru un draugu t.s. “dekadentu” izdevumus “Dzelme” un “Stari”. Bija Neatkarīgo mākslinieku vienības bieds, 1904. gadā piedalījās Baltijas mākslas izstādē Koknesē, Latvijā, sarīkoja vairākas izstādes privātās telpās Rīgā.[7]
Interesanti fakti
Štrāls piederēja sava laika radošo personību bohēmai. Viņa tuvāko draugu lokā bija rakstnieki Jānis Akuraters (1876–1937), Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962) un gleznotājs Voldemārs Zeltiņš (1879–1909). Rakstnieks Kārlis Štrāls savās atmiņās to apraksta šādi: “toreizējās līdz badam tukšās, bet līdz neprātam ideālīgās rakstnieku un mākslinieku bohēmas dzīves pašā virpulī”.
Pēc Jāņa Akuratera atmiņām, bohēma “vārda tiešā nozīmē” aizsākās 1904. gada gadā – vispirms Baltijas mākslas izstādes laikā vasarā Koknesē, bet vēlāk dzejnieka Kārļa Jēkabsona (1879–1946) Rīgas mājiņā Grīziņkalnā, Rūjienas ielā 7, kur toruden “divās istabās dzīvojām vai vesela kolonija dzejnieku un gleznotāju”, un vēl daudzi citi pulcējās “uz literāriskiem un mākslas disputiem”. Vēlāk bohēmistu nometne pārvācās pie Jāņa Jaunsudrabiņa ģimenes īrētajā dzīvoklī Cēsu ielā 5, bet 1906. gadā – uz Avotu ielu, kur brāļi Štrāli “īrēja kāda jauka galdnieka dzīvoklī varen lielu un gaišu istabu”.[8]
_________________________________
[1] https://www.literatura.lv/personas/aleksandrs-strals (sk. 10.05.2025).
[2] https://visitaizkraukle.lv/pieminas_vietas_skulpturas_pieminekli/bebrulejas-pieminas-akmens (sk. 10.05.2025).
[3] Turpat.
[4] Latvijas mākslas vēsture. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods: 1890–1915 / Sast. E. Kļaviņš, aut. E. Kļaviņš, K. Ābele, S. Grosa, V. Villerušs. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014.–308. lpp.
[5] https://www.literatura.lv/personas/aleksandrs-strals (sk. 10.05.2025).
[6] Latvijas mākslas vēsture. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods: 1890–1915 / Sast. E. Kļaviņš, aut. E. Kļaviņš, K. Ābele, S. Grosa, V. Villerušs. – Rīga: LMA Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014.–308.–309. lpp.
[7] Turpat.–140.–141. lpp.
[8] Turpat.–140. lpp
