BiogrÄfija
JÄnis Pauļuks dzimis 1906. gada 2. septembrÄ«, RÄ«gÄ, GanÄ«bu Dambja Daugavas pusÄ“. TÄ“vs Antons Pauļuks bija latvieÅ¡u zemnieks, taÄu mÄte Agata Možeika bija lietuviete. Viņš bija ceturtais bÄ“rns Ä£imenÄ“.
1914. gadÄ iesÄktÄs skolas gaitas V. Olava komercskolÄ Pauļuks bija spiests pamest jau 5. klasÄ“ - 1922. gadÄ.
TrÅ«cÄ«go apstÄkļu ietekmÄ“, J. Pauļuks jau agri pievÄ“rsÄs darbam – bija zÄ«mÄ“tÄjs, kaligrÄfs ZemkopÄ«bas ministrijas Zemes ierÄ«cÄ«bas departamenta MÄ“rniecÄ«bas daļÄ. Å Ä« specialitÄte attÄ«stÄ«ja PauļukÄ precizitÄti un spÄ“cÄ«gu kompozÄ«cijas izjÅ«tu, kas vÄ“lÄk dzÄ«vÄ“ rezultÄ“jÄs viņa glezniecÄ«bas talantÄ. J. Pauļuks aizgÄja no darba 1939. gada sÄkumÄ, lai piepildÄ«tu savu sapni Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ â€“ iestÄjoties grafikas katedrÄ, bet drÄ«z vien atklÄjot mÄ«lestÄ«bu pret glezniecÄ«bu.
DarbÄ praktizÄ“tÄ kaligrÄfija un paÅ¡disciplinÄ“ta gatavoÅ¡anÄs atvÄ“ra durvis uz Latvijas MÄkslas akadÄ“miju 1938. gadÄ. JÄnis Pauļuks bija ne tikai izcils gleznotÄjs 32 gados, bet arÄ« pÄrspÄ“ja savus studiju biedrus dažÄdÄs disciplÄ«nÄs, piemÄ“ram, zÄ«mÄ“Å¡anÄ, gleznoÅ¡anÄ, anatomijÄ un mÄkslas vÄ“sturÄ“.
J. Pauļuka dzÄ«ve nebÅ«tu iedomÄjama bez meitenÄ“m - 1943. gada 23. jÅ«nijÄ viņš apprecÄ“ja astoņpadsmit gadÄ«go Felicitu JÄnki, ar kuru ceļi krustojÄs Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ, un kopdzÄ«vÄ“ tika pavadÄ«ti 10 gadi. Lai arÄ« Felicita bija viņa mūža mÄ«lestÄ«ba, abu laulÄ«ba vÄ“lÄk izira.
Neilgi pÄ“c tam JÄnis Pauļuks iepazinÄs ar Lidiju Rahmaņinu un abi apprecÄ“jÄs 1966. gadÄ, piedzima meita Inta. TomÄ“r arÄ« Å¡Ä« kopdzÄ«ve neilga visu atlikuÅ¡o mūžu.
JÄņa Pauļuka biedra vieta MÄkslinieku SavienÄ«bÄ bija mainÄ«ga – dažÄdi pamatoti un nepamatoti iemesli J. Pauļuku gan atkÄrtoti uzņem, gan izslÄ“dz no MÄkslinieku SavienÄ«bas vairÄku gadu garumÄ. Tikai 1968. gadÄ viņam izdodas saglabÄt biedra statusu lÄ«dz pat mūža galam.
JÄnis Pauļuks miris 1984. gada 23. jÅ«nijÄ. ApglabÄts RÄ«gÄ, Meža kapos, MÄkslinieku kalniņÄ.
MÄkslinieciskais gars
JÄnis Pauļuks gleznoja tikai eļļas tehnikÄ. Savas Äetrdesmit gadu mÄkslinieciskÄs karjeras laikÄ JÄnis Pauļuks bija radÄ«jis 600-700 gleznas eļļas tehnikÄ, atstÄjot mantojumÄ spÄ“cÄ«gu enerÄ£iju un iedvesmu vÄ“l nÄkamajÄm paaudzÄ“m. Viņa mÄkslas darbi ir piesÄtinÄti ar tematisko un ekspresÄ«vo daudzveidÄ«bu – ainavas, figurÄlÄs kompozÄ«cijas, klusÄs dabas, marÄ«nas, portreti un paÅ¡portreti – tas viss radÄ«ts, eksperimentÄ“jot ar stiliem, koloristiku un faktÅ«rÄm.
UzsÄkot mÄkslinieciskÄs gaitas 20. gadsimta 30. un 40. gados, JÄnis Pauļuks piegÄja glezniecÄ«bai ar dziļu arodisku nopietnÄ«bu un pamatÄ«gÄm studijÄm. JÄnis Pauļuks pÄ“tÄ«ja glezniecÄ«bas tehnoloÄ£iskÄs iespÄ“jas, krÄsu mijiedarbÄ«bu, eksperimentÄ“ja ar lakÄm, kÄ arÄ« kompozÄ«cijas veidoja ar stingri organizÄ“tu loÄ£isko domÄÅ¡anu. PirmÄ posma darbi lielÄkoties ir portretu attÄ“lojumi, paÅ¡portreti un figurÄlÄs kompozÄ«cijas - visgleznotÄkajÄ persona bija sieva, nepÄrejoÅ¡Ä mūža mÄ«la un mÅ«za Felicita.
IepriekÅ¡Ä“jais zÄ«mÄ“tÄja darbs mÄ“rniecÄ«bÄ un uztrenÄ“tÄ acs kaligrÄfijÄ bija noformÄ“jusi mÄksliniekÄ kÄrtÄ«bas un precizitÄtes izjÅ«tu. SavukÄrt, J. Pauļuka spÄ“cÄ«gÄ individualitÄte un emocionÄlais patoss bija kÄ katalizators viņa trauksmainajai ekspresivitÄtei gleznÄs, kas lieliski mijiedarbojÄs ar viņa izpratni par kompozÄ«ciju.
Otrs posms Pauļuka jaunradÄ“ saistÄms ar piecdesmitajiem gadiem, kad gleznÄs iezÄ«mÄ“jas izmaiņas mÄkslinieciskajÄ rokrakstÄ â€“ no pelÄ“cÄ«gÄ pamattoņa, tas bija kļuvis gaiÅ¡Äks, krÄsainÄks un atraisÄ«tÄks. GleznÄs “iepinusies†lÄ«niju virtuozitÄte, krÄsu intensitÄte, nepiespiesta kompozÄ«cija, un ir jÅ«tams brÄ«vs roku vÄ“ziens. PastÄvoÅ¡Ä iekÄrta lika Å¡Ä·Ä“ršļus mÄkslinieciskajiem meklÄ“jumiem, taÄu J. Pauļuks, lai arÄ« ar grÅ«tÄ«bÄm un dažiem incidentiem, stingri palika pie sava unikÄlÄ stila.
Glezniecisko piesÄtinÄtÄ«bu pastiprinÄja daudzslÄņainÄ, biezÄ faktÅ«ra un nebaidÄ«Å¡anÄs kļūdÄ«ties, bet gan vÄ“rst kļūdas par labu. JÄnis Pauļuks faktÅ«ru uztvÄ“ra nevis kÄ dekoratÄ«vu elementu, bet gan kÄ katra konkrÄ“tÄ darba tapÅ¡anas vÄ“sturi. TieÅ¡i faktÅ«ra un triepiens bija J. Pauļuka glezniecÄ«bas stihija – gleznu virsma dažbrÄ«d sasniedz pat bÄ«stamu biezumu.
TaÄu JÄņa Pauļuka lielais kolorista talants nav apÅ¡aubÄms – tam piemita unikÄls raksturs, skanoÅ¡as krÄsas un bagÄtÄ«ga, oriÄ£inÄla gamma. Viņš vienmÄ“r ir lÅ«kojies pÄ“c zinÄÅ¡anÄm dabÄ, nenoliedza dabas spÄ“ku un apkÄrtnes novÄ“rojumus. MÄkslinieka sirdij tuva bija saule, kura kļuva par daiļrades uzmanÄ«bas centru 50. gadu beigÄs. J. Pauļukam patika gan sauļoties, gan arÄ« gleznÄs radÄ«t sajÅ«tu par saules pielietÄm dzintartoņa ainavÄm, jÅ«ru, cilvÄ“ku sejÄm. TieÅ¡i viņa gleznotais lielformÄta darbs “Lai vienmÄ“r bÅ«tu saule!†apceļoja daudzu valstu izstÄžu zÄles un tika atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ts.
PÄ“dÄ“jais J. Pauļuka devums glezniecÄ«bÄ ir atzÄ«ts kÄ pats meistarÄ«gÄkais un ar novatorismu Latvijas mÄkslas ainÄ. Tie bija 1960. gadi. Å ajÄ laikÄ Pauļuka glezniecÄ«bas maniere bija iegÄjusi brieduma fÄzÄ“ – gleznu raksturs bija dinamisks, ar plaÅ¡u krÄsu spektru.
Interesanti fakti
JÄņa Pauļuka neatlaidÄ«ba un sportiskais gars jau kopÅ¡ bÄ“rnÄ«bas ir rezultÄ“jies panÄkumos ne tikai mÄkslas sfÄ“rÄ vien. Viņš aizrÄvÄs ar slÄ“poÅ¡anu CÄ«rulÄ«Å¡u kalnos, un bija lieliski apguvis dažÄdus sarežģītus trikus, ko neviens cits LatvijÄ pirms tam nebija paveicis.
JÄņa Pauļuka “izlÄdÄ“Å¡anÄs†metode bija rakstÄ«Å¡ana. TÄs bija neskaitÄmas vÄ“stules draugiem, tuviniekiem, sev. Ir saglabÄjusies vesela “kartotÄ“ka†ar Pauļuka emocionÄlajÄm vÄ“stulÄ“m, pierakstiem un citÄm liecÄ«bÄm, kas atklÄj viņa neparasto raksturu.
J. Pauļukam bija ÄrkÄrtÄ«gi rÅ«pÄ«gs un skaists kaligrÄfiskais rokraksts, tÄpat kÄ pÄrÄ“jiem brÄļiem un mÄsai. Pauļuka kaligrÄfisko rokrakstu atzina augstÄ lÄ«menÄ« – viņam pieÅ¡Ä·Ä«ra Eiropas kaligrÄfista 1. titulu.
JÄņa Pauļuka aizrauÅ¡anÄs bija burÄÅ¡ana ar viņa personÄ«go jahtu “Vitu†ar buras numuru 013. Viņš iegÄdÄjÄs Å¡o jahtu 1930. gadu sÄkumÄ pirms iestÄÅ¡anÄs Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ. Pats jahtu slÄ«pÄ“ja, krÄsoja un turÄ“ja savÄ pagalmÄ GanÄ«bu DambÄ«. VÄ“lÄkajos dzÄ«ves gados viņa gleznÄs parÄdÄs sirsnÄ«ga apbrÄ«na par jahtÄm un jÅ«ru – Å¡is temats bija figurÄ“joÅ¡ais viņa pÄ“dÄ“jÄ posma glezniecÄ«bÄ.
Liela daļa JÄnÄ Pauļuka agrÄ«najos darbos attÄ“lota viņa pirmÄ sieva Felicita, taÄu kÄ pati modele stÄstÄ«jusi, viņa nekad nav speciÄli pozÄ“jusi mÄksliniekam Pauļukam. IespÄ“jams, ka Å¡ie pievilcÄ«gÄs meitenes attÄ“lojumi ir gleznoti ar atmiņas un iztÄ“les palÄ«dzÄ«bu.