BiogrÄfija
Kļūšana par gleznotÄju bija pÄrsteigums un atklÄjums paÅ¡ai Unai Lekuzei. BÄ“rnÄ«bÄ neapmeklÄ“ja mÄkslas skolu un viņas dzÄ«ve Ä«sti nebija saistÄ«ta ar mÄkslas pasauli, pat nebija ienÄkusi prÄtÄ tÄda doma, ka varÄ“tu sevi realizÄ“t Å¡ajÄ sfÄ“rÄ. MÄcÄ«jÄs RÄ«gas 3. vidusskolÄ un bija viena no labÄkajÄm skolniecÄ“m, pÄrstÄvÄ“ja savu skolu dažÄdÄs olimpiÄdÄ“s un konkursos. Skolas laikÄ par Unas gleznoÅ¡anas dotÄ«bÄm un talantu atzinÄ«gi bija izteikusies vizuÄlÄs mÄkslas skolotÄja. 17 gadu vecumÄ sÄka apmeklÄ“t zÄ«mÄ“Å¡anas nodarbÄ«bas pie gleznotÄja KÄrļa DobrÄja (1943), lai gan to neuztvÄ“ra nopietni, tas bija kÄ hobijs un brÄ«vÄ laika pavadÄ«Å¡anas veids, turklÄt tas palÄ«dzÄ“ja atslÄ“gties no intensÄ«vÄ mÄcÄ«bu procesa vidusskolÄ.
Neskatoties uz vizuÄlÄs mÄkslas skolotÄjas atzinÄ«gajiem komplimentiem un studijÄm pie KÄrļa DobrÄja, Una pÄ“c vidusskolas beigÅ¡anas bija nolÄ“musi nopietni studÄ“t jurisprudenci un plÄnoja doties uz Ķīnu. TomÄ“r pÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ« pirms uzņemÅ¡anas universitÄtÄ“ samainÄ«ja studiju programmu no tiesÄ«bu zinÄtnÄ“m uz japÄņu valodu, jo gluži kÄ atklÄsme bija atnÄkusi doma, ka ir jÄkļūst par gleznotÄju. IzvÄ“le par labu valodas studijÄm bija stratÄ“Ä£isks lÄ“mums, lai labÄk varÄ“tu sagatavoties iestÄjeksÄmeniem Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ, jo bÅ«tu grÅ«ti apvienot intensÄ«vas studijas jurisprudencÄ“ ar gleznoÅ¡anu. Una vÄ“rsÄs pie sava viena no pirmajiem gleznoÅ¡anas pasniedzÄ“jiem KÄrļa DobrÄja, ar lÅ«gumu apmÄcÄ«t viņu daudz sistemÄtiskÄk un ar akadÄ“misku pieeju. MÄ“rÄ·is bija ne tikai labi sagatavoties, lai tiktu uzņemta akadÄ“mijÄ, bet arÄ« varÄ“tu patstÄvÄ«gi un kvalitatÄ«vi strÄdÄt. Ar pirmo reizi akadÄ“mijÄ netika, bet Una nepadevÄs, pÄ“c gada startÄ“ja atkal un veiksmÄ«gi tika uzņemta GlezniecÄ«bas nodaļÄ. KÄ vienu no saviem akadÄ“mijas laika nozÄ«mÄ«gÄkajiem pasniedzÄ“jiem Una piemin izcilo latvieÅ¡u gleznotÄju Imantu Vecozolu (1933), kurÅ¡ sniedza bÅ«tiskas zinÄÅ¡anas par klasiskÄs glezniecÄ«bas pamatprincipiem.
ParalÄ“li savÄm studijÄm akadÄ“mijÄ Una Ätri jau sÄka strÄdÄt savÄ specialitÄtÄ“. Veidoja privÄtus pasÅ«tÄ«jumiem, pÄrdeva savus darbus studentu izstÄdÄ“ un gadatirgÅ« “Jarmarkaâ€, vieni no pirmajiem klientiem bija KÄrļa DobrÄja skolnieki, kÄ arÄ« draugi un paziņas. Una ir arÄ« akadÄ“miskÄs zÄ«mÄ“Å¡anas un gleznoÅ¡anas pasniedzÄ“ja un ar to nodarbojas jau no 21 gada vecuma, strÄdÄ ar saviem patstÄvÄ«gajiem skolniekiem. KÄ pasniedzÄ“jai Unas mÄ“rÄ·is ir, lai skolnieks patiesi kaut ko no visa mÄcÄ«bu procesa iegÅ«st, un jÅ«t gandarÄ«jumu, kad skolnieks saprot, ko dara un kÄ tas ir jÄdara.
MÄkslinieciskais stils
GleznotÄjai ir tuva Ä€zija, Ä«paÅ¡i Ķīnas kultÅ«ra, turklÄt patÄ«k Å¡Ä« reÄ£iona ornamentÄlisms. Å ie elementi parÄdÄs arÄ« Unas glezniecÄ«bas valodÄ, viņai patÄ«k austrumnieciskie krÄsu salikumi, florÄlie motÄ«vi un chinoiserie stils. Izpratne un tiekÅ¡anÄs uz austrumniecisko ir personÄ«ga un caur savu skatu prizmu, lÄ«dzÄ«gi kÄ Gustavam Klimtam (Gustav Klimt, 1862-1918) un citiem jÅ«gendstila gleznotÄjiem bija sava versija par austrumiem. JÅ«gendstila un Art Deco estÄ“tikas motÄ«vi arÄ« parÄdÄs Unas radoÅ¡ajÄ rokrakstÄ, kÄ viena no mīļÄkajÄm gleznotÄjÄm ir Art Deco karaliene TamÄra Lempicka (Tamara Lempicka, 1898-1980). SavukÄrt karjeras sÄkumposma darbi bija filozofiski un drÅ«mi, dominÄ“ja tumÅ¡Ä tonalitÄte, kÄ Una pati saka: “Karavadžo bez gaismasâ€. Ä¢eniÄlais baroka laika gleznotÄjs ir arÄ« viens no iedvesmas avotiem, gaismÄ“nu spÄ“les, majestÄtiska monumentalitÄte, zÄ«mÄ“juma precizitÄte un atseviÅ¡Ä·i Karavadžo motÄ«vi atrodami arÄ« Unas daiļradÄ“. Tuva ir arÄ« flÄmu glezniecÄ«ba, viduslaiku motÄ«vi un protorenesanse, latvieÅ¡u glezniecÄ«ba Ä«si pÄ“c II Pasaules kara. Sevi dÄ“vÄ“ par Žana Ogista Domenika Engra (Jean-Auguste-Dominique Ingres, 1780-1867), Hansa Holbeina JaunÄkÄ (Hans Holbein der Jüngere, 1497-1543), Jana VermÄ“ra (Johannes VermÄ“r, 1632 – 1675) “kluso apbrÄ«notÄjuâ€. No laikmetÄ«gajiem mÄksliniekiem fascinÄ“ ikoniskÄ Deimiena HÄ“rsta (Damien Hirst, 1965) personÄ«ba un avangards.
Mediji, kÄdos Una strÄdÄ, ir pÄrsvarÄ eļļas glezniecÄ«ba, apguvusi arÄ« manuÄlÄs grafikas tehnikas: oforts, aukstÄ adata un linogriezums. EksperimentÄ“jot ar materiÄliem nonÄkusi arÄ« pie vairÄkÄm savÄm autortehnikÄm. Viena no tÄm ir linogriezuma un glezniecÄ«bas apvienojums, ir arÄ« savs Ä«paÅ¡ais paņēmiens krÄsas kÄrtu klÄÅ¡anai. SavukÄrt tuÅ¡as un krÄ«ta savienojums ir Unas Ä«paÅ¡ais atklÄjums. Å ÄdÄ tehnikÄ radÄ«ts mÄkslas darbs, pieÅ¡Ä·ir unikÄlu vizuÄlo izpildÄ«jumu.
Unas mÄksliniecisko rokrakstu kopumÄ var dÄ“vÄ“t par moderno klasiku. AkadÄ“miska zÄ«mÄ“juma precizitÄte, plastisks cilvÄ“ka anatomijas attÄ“lojums, skaidra kompozÄ«cija un izsmalcinÄta krÄsu izjÅ«ta ir kvalitÄtes, kas raksturo gleznotÄjas daiļradi. GlezniecÄ«bas žanri, kuros pÄrsvarÄ strÄdÄ, ir figurÄlÄs kompozÄ«cijas, klusÄ daba, portrets un akts. Unai ir svarÄ«gi ar saviem darbiem pateikt kaut ko, bet ne provokatÄ«vÄ un skandalozÄ veidÄ. Lai zemteksts nav uzbÄzÄ«gs un uzspiests, bet gan ierosina skatÄ«tÄju vÄ“rot, domÄt, iedziļinÄties un ļauties mÄkslas baudÄ«Å¡anas procesam. IespÄ“jams, ka caur kÄdu darbu skatÄ«tÄjs paņem kaut sev tieÅ¡i Å¡ajÄ laikÄ un vietÄ, un nav pat Ä«sti bÅ«tiski, vai gleznas vÄ“stÄ«jumam ir kÄda dziļÄka doma vai nav. SvarÄ«gÄkais ir spontanitÄte, kas veidojas skatÄ«tÄja, mÄkslinieka un mÄkslas darba mijiedarbÄ«bas rezultÄtÄ. IecienÄ«tÄkie motÄ«vi ir pasaku tÄ“li un burtisks attÄ“lojums sakÄmvÄrdam. Tas, ko Una vÄ“las ielikt savÄs gleznÄs, ir miers, stabilitÄte un lietu kÄrtÄ«ba.
MÄkslas darbi atrodas privÄtkolekcijÄs LatvijÄ, ASV, Å veicÄ“, LielbritÄnijÄ, SpÄnijÄ, VÄcijÄ, AustrijÄ, FrancijÄ, NÄ«derlandÄ“, ZviedrijÄ, kaimiņvalstÄ«s – LietuvÄ un IgaunijÄ, DÄnijÄ, DienvidkorejÄ un Hersonas mÄkslas muzeja kolekcijÄ, UkrainÄ.
IzstÄdes:
2011. gads personÄlizstÄde kafejnÄ«cÄ â€œTakaâ€
2011.–2019. gads dalÄ«ba galerijas “Mans’s†organizÄ“tajÄs LielajÄs Vasaras izstÄdÄ“s JÄ“kabpilÄ«
2013. gads personÄlizstÄde galerijÄ â€œMonaroâ€
2013. gads grupas zÄ«mÄ“jumu izstÄde JÅ«rmalas muzejÄ
2014. personÄlizstÄde galerijÄ â€œBitvÄ«ns†RÄ«gÄ
2017. gads personÄlizstÄde “Šahs un mats†galerijÄ â€œAntonija†RÄ«gÄ
2018. gads personÄlizstÄde galerijÄ â€œRomas DÄrzs†LiepÄjÄ
2019. gads personÄlizstÄde “Lidojums NezinÄmajĆgalerijÄ â€œAntonija†RÄ«gÄ
2020. gads personÄlizstÄde ADB “Gjensidige†Latvijas filiÄle JelgavÄ
Interesanti fakti
Una laba lÄ«menÄ« pÄrvalda Ä·Ä«nieÅ¡u valodu, to intensÄ«vi apguva kopÅ¡ 14 gadu vecuma. MotÄ«vs gleznai “PuÄ·u meitene†radÄs apmeklÄ“jot, pirmos gleznoÅ¡anas kursus KÄrļa DobrÄja studijÄ, un kļuva par vienu no pieprasÄ«tÄkajiem darbiem. 2019. gadÄ Una tika nominÄ“ta Latvijas ŽurnÄlistu asociÄcijas IzcilÄ«bas balvai kategorijÄ â€œJaunie formÄtiâ€. Una ilustrÄ“ja tiesas sÄ“di t.s. SvÄ“tes sektas lietÄ, jo tiesas sÄ“de bija slÄ“gta, žurnÄlistiem ar foto un video iekÄrtam tiesas zÄle atrasties bija aizliegts.
*MateriÄlu pÄrpublicÄ“jot jÄsaskaņo ar galeriju “Art Platzâ€.