Sulīga ābolu smarža, vasarīgs zaļums un sievišķīgs jutekliskums piepilda klasiķa Kārļa Dobrāja (1943) dzīves dārzu. Personālizstādes ekspozīciju veido deviņi glezniecības darbi no dažādiem laika periodiem un deviņi grafikas darbi, kas tapuši 20. gadsimta 80. gados, kas lieliski demonstrē gleznotāja individuālo stilu un radošo interesi.
Talants un mūza ir vienmēr pavadījuši, nereti par vecmeistaru dēvētā, Kārļa Dobrāja radošo darbību, kurš sevi mākslas pasaulei pieteica jau 20. gadsimta 60. gados un turpina gleznot vēl šobrīd. Viņš ir arī pedagogs un padomdevējs vairākām jauno mākslinieku paaudzēm. Māksliniecisko rokrakstu raksturo akadēmiska zīmējuma kvalitāte, akcents uz formu un apjomu, kā arī niansēts kolorīts. Glezniecības žanru lokā dominē psiholoģiski portreti, sensuāli akti, majestātiskas klusās dabas, monumentālas figurālās kompozīcijas, kā arī neiztrūkst alegoriski un provokatīvi darbi.
Izstādes centrālais darbs “Rudenī. 1970. gada autora atkārtojums” oriģināls atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, kas savulaik tika izstādīts starptautiskā mākslas izstādē Diseldorfā un atnesa Kārlim Dobrājam starptautisku atzinību.
Ejot mirkli apstājos, apgriežos, brīdi soļoju atmuguriski (..) Ieraugu kapsētas zemā akmens žoga pašā malā ābeli. Fantastiska, droši vien simtgadīga, varena, liektie zari bez nevienas lapas, tikai āboli vien. Āboli uz balta sniegota fona. Uzgleznotu, neticētu. Tātad jāuzglezno. (Fragments no Kārļa Dobrāja memuāriem)
