BiogrÄfija
Valdis BuÅ¡s ir dzimis 1924. gada 25. jÅ«lijÄ Abrenes apriņķa Viļakas pagastÄ zemnieka Ä£imenÄ“. ZÄ«mÄ“Å¡anas talants parÄdÄ«jÄs jau bÄ“rnÄ«bÄ, kad BuÅ¡a pirmÄ skolotÄja ievÄ“roja zÄ“na zÄ«mÄ“tprieku un viņu Å¡ajÄ nodarbÄ“ atbalstÄ«ja. MÄcÄ«bas un zÄ«mÄ“Å¡anas nodarbÄ«bas turpinÄja Viļakas vidusskolÄ. OtrÄ pasaules kara gados dienÄ“jis leÄ£ionÄ, pabeidzis apakÅ¡virsnieku skolu, kÄ komandieris piedalÄ«jies kaujÄs, pÄ“c tam iesaukts SarkanajÄ armijÄ. VÄ“lme savu dzÄ«vi saistÄ«t ar mÄkslu nenoplok, un 1945. gadÄ BuÅ¡s iestÄjas Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ GlezniecÄ«bas fakultÄtÄ“. TomÄ“r studijas pÄ“dÄ“jÄ mÄcÄ«bu gadÄ nÄkas pamest un doties uz SibÄ«riju, kur pavada vairÄkus gadus. AkadÄ“mijas diplomu tÄ arÄ« neiegÅ«st. PÄ“c atgrieÅ¡anÄs dzimtenÄ“ 1955. gadÄ par BuÅ¡a mÄjvietu kļūst JÅ«rmala un turpmÄkÄ dzÄ«ve saistÄ«ta tieÅ¡i ar mÄkslas jomu. Viņš strÄdÄ par skolotÄju RÄ«gas 2. poligrÄfijas arodskolÄ, kombinÄtÄ â€œMÄksla†par noformÄ“tÄju lÄ«dz 1984. gadam. 1973. gadÄ tiek oficiÄli uzņemts Latvijas MÄkslinieku savienÄ«bÄ un bija arÄ« JÅ«rmalas mÄkslinieku grupas vadÄ«tÄjs.
Interesanti fakti
Patiesais studiju pÄrtraukÅ¡anas iemesls MÄkslas akadÄ“mijÄ bija mÄ«lestÄ«ba. 1949. gadÄ tika represÄ“ta mÄkslinieka topoÅ¡Äs lÄ«gavas Annas BurlacÄnes Ä£imene, BuÅ¡s nolÄ“ma viņai doties lÄ«dzi uz SibÄ«riju. SavukÄrt akadÄ“mijÄ kÄ oficiÄlo iemeslu mÄcÄ«bu atvaļinÄjuma pieÅ¡Ä·irÅ¡anai norÄdÄ«ja veselÄ«bas uzlaboÅ¡anu. Atpakaļ tÄ arÄ« netika uzņemts, jo bija reÄ£istrÄ“jis savu laulÄ«bu ar “tautas ienaidnieciâ€.
1993. gadÄ Valdis BuÅ¡s ar sev raksturÄ«go dÄsno vÄ“rienu, nolÅ«kÄ veicinÄt savas pilsÄ“tas kultÅ«ras dzÄ«ves attÄ«stÄ«bu, sadarbÄ«bÄ ar Latvijas goda konsulu BeļģijÄ Nilu DÄlmani, dÄvina JÅ«rmalas mÅ«zikas skolai 60 000 Beļģijas frankus.
MÄkslinieka pasaules redzÄ“jums un emocijas atklÄjas ne tikai viņa glezniecÄ«bas darbos, bet arÄ« personiskajÄs piezÄ«mÄ“s. LielÄkajÄ daÄ¼Ä no Å¡iem ierakstiem paustas viņa pÄrdomas arÄ« par mÄkslu.
MÄkslinieciskais stils
Pats Valdis BuÅ¡s kÄ sev nozÄ«mÄ«gus pedagogus no akadÄ“mijas laikiem izceļ klusÄs dabas meistaru Leo Svempu (1897-1975) un Ä€riju Skridi (1906-1987). Kas ir jauÅ¡ams arÄ« BuÅ¡a daiļradÄ“: no Svempa ir pÄrņemts pastozais triepiens, drosmÄ«gais krÄsu lietojums un formu stilizÄcija, savukÄrt no Skrides aizrautÄ«bu ar ainavu glezniecÄ«bu. Tuvs ir bijis arÄ« “beļģa†JÄņa TÄ«demaņa (1897-1964) stils, abi labprÄt savu gleznu radÄ«Å¡anÄ ir izmantojuÅ¡i tehniku, kas zinÄma kÄ krÄsas uzklÄÅ¡ana paletes nazi, kas kompozÄ«cijÄm pieÅ¡Ä·ir faktÅ«ru un ekspresivitÄti. KopumÄ Valda BuÅ¡a glezniecÄ«bas stilu var raksturot kÄ pietuvinÄtu 20. gadsimta sÄkuma franÄu modernisma skolai, Ä«paÅ¡i tÄdam tÄ“lotÄjmÄkslas virzienam kÄ fovisms, kÄ arÄ« jÅ«tamas atskaņas no abstraktÄ ekspresionisma. MÄkslinieka darbos var atrast atsauces uz AnrÄ« Matisa (Henri Matisse, 1869-1954) un citu fovistu daiļradi.
Lai gan mÄkslinieka Valda BuÅ¡a rokraksts un stils ir caurmÄ“rÄ noturÄ«gs gan tÄ“mu un motÄ«vu izvelÄ“, gan tehniskajÄ risinÄjumÄ, tomÄ“r viņa daiļradi var iedalÄ«t ÄetrÄs dekÄdÄ“s. KatrÄ no desmitgadÄ“m mÄkslinieciskajÄ rokrakstÄ iezÄ«mÄ“jas kÄda neliela, tomÄ“r pamanÄma nianse. RadoÅ¡i aktÄ«vÄkie posmi ir 20. gadsimta 70. - 90. gadi, katrÄ no dekÄdÄ“m var runÄt par zinÄmu mÄkslinieciskÄ rokraksta specifiku. Par vÄ“lo jeb noslÄ“guma posmu, saglabÄjot sadalÄ«jumu par desmitgadÄ“m, var uzskatÄ«t laika posmu no 2000. gada lÄ«dz pat mÄkslinieka nÄvei 2014. gadÄ. AizrautÄ«ba ar ainavu parÄdÄs jau BuÅ¡a 50. gadu studijÄs, atrodoties izsÅ«tÄ«jumÄ TÄlajos Austrumos, kas paliek noturÄ«ga visas dzÄ«ves garumÄ. MÄkslinieks regulÄri devÄs gleznot plenÄ“rÄ. KÄ raksturÄ«gÄkie motÄ«vi minami Kurzemes mazpilsÄ“tu skati, dzimtÄ Latgale, JÅ«rmala, Å«dens un laivu piestÄtne un koki, kas ir gandrÄ«z neatņemama kompozÄ«cijas sastÄvdaļa.
70. gadi
1970. gadi ir dekÄde, kad Valdis BuÅ¡s sevi piesaka Latvijas mÄkslas dzÄ«vÄ“. Pirmo reizi viņa darbi ir apskatÄmi izstÄdÄ“ 1971. gadÄ. Gadu vÄ“lÄk JÅ«rmalÄ notiek mÄkslinieka personÄlizstÄde. JÅ«rmalÄ dzÄ«voja arÄ« pats BuÅ¡s, tur atradÄs viņa darbnÄ«ca un Å¡Ä« pilsÄ“ta kļuva arÄ« par mÄkslinieka iedvesmas avotu un iecienÄ«tu motÄ«vu viņa darbos. Å ajÄ posmÄ arÄ« iezÄ«mÄ“jas elementi, kas visvairÄk interesÄ“ paÅ¡u mÄkslinieku un saglabÄjas noturÄ«gi visa mūža garumÄ. Darbos raksturÄ«ga iezÄ«me ir izteikti krÄsu kontrasti, pastiozi triepieni un krÄsas ieklÄÅ¡ana ar paletes nazi, izteikta faktÅ«ra ir arÄ« viens no BuÅ¡a daiļrades raksturÄ«giem elementiem. No kompozÄ«cijas uzbÅ«ves viedokļa tiek izmantots paaugstinÄts horizonts, saplacinÄta telpa, kas dažos darbos asociÄ“jas ar Å¡aurÄ«bu, radot sajÅ«tu, ka glezna grib it kÄ izkÄpt Ärpus saviem rÄmjiem. AttÄ“lojumÄ parÄdÄs impresionisks mirkļa tvÄ“rums un fragmentÄrisms, objektu pietuvinÄjums un nosacÄ«tÄ«ba, lÄ«niju un formu mÄ«kstinÄjums. Neatņemama sastÄvdaļa ir arÄ« darbu kolorÄ«ts, krÄsa tiek lietota kÄ patstÄvÄ«gs mÄkslinieciskÄs izteiksmes lÄ«dzeklis. Tiek izmantotas pÄrsvarÄ hromatiskÄs krÄsas un Å¡o krÄsu spÄ“cÄ«gi pretmeti. DominÄ“ dažÄdu nokrÄsu zaļais, zilais un sarkanais. VÄ“l viena iezÄ«me, ka Å¡ajÄ desmitgadÄ“ tikpat kÄ netiek lietots melnais, to izmanto tikai atseviÅ¡Ä·u krÄsu laukumu konturÄ“Å¡anai. Gleznu sižetos dominÄ“ mazpilsÄ“tas ielas skati, JÅ«rmalas apkaime, dabas ainavas, laivu piestÄtnes motÄ«vs un gadalaiki. No emocionÄlÄ un noskaņas aspekta jÅ«tama zinÄma spriedze, ko pastiprina triepiena ekspresivitÄte, lai gan attÄ“lota Å¡Ä·ietami mierÄ«ga mazpilsÄ“tas aina.
80. gadi
Å ajÄ desmitgadÄ“ Valdis BuÅ¡s attÄ«sta un pilnveido savu mÄksliniecisko rokrakstu, saglabÄjot uzticÄ«bu krÄsu ekspresivitÄtei un intuitÄ«vajam dabas tvÄ“rumam. RegulÄri rÄ«ko savas personÄlizstÄdes JÅ«rmalÄ un citÄs Latvijas pilsÄ“tÄs. TÄ“mu lokÄ joprojÄm dominÄ“ ainava, kas salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ¡Ä“jo periodu tiek izvÄ“rsta un paplaÅ¡inÄta, iegÅ«stot panorÄmiskÄku skatu. MÄkslinieks pievÄ“rÅ¡as arÄ« klusajai dabai, par regulÄru motÄ«vu izmantojot vÄzi ar ziediem. Darbi ir spilgti un ar krÄsu piesÄtinÄti, iegÅ«stot zinÄmu dekorativitÄti. RaksturÄ«gs objektu apjoma saplacinÄjums un netradicionÄls skatu leņķis, kas kaut kÄdÄ ziÅ†Ä norÄda uz inspirÄciju no franÄu postimpresionisma tradÄ«cijas. BuÅ¡s arÄ« paplaÅ¡ina krÄsu paleti, darbos parÄdÄs plaÅ¡s dzeltenÄ lietojums, arÄ« rozÄ un violetie toņi. DrosmÄ«gÄk tiek lietota arÄ« melna krÄsa, kas parÄdÄs atseviÅ¡Ä·os laukumus, nevis tikai kontÅ«ru iezÄ«mÄ“Å¡anÄ. NoturÄ«ga tendence ir triepiena glezniecÄ«ba, kas atseviÅ¡Ä·os darbos iegÅ«st pagarinÄtas lÄ«nijveida formas. Bieži kompozÄ«cija tiek bÅ«vÄ“ta no atseviÅ¡Ä·iem krÄsu laukumiem. Sižetos turpinÄs jahtu, mazpilsÄ“tu tÄ“ma, parÄdÄs arÄ« zinÄmi urbÄnÄs ainavas elementi un konkrÄ“ta dienas cÄ“liena motÄ«vi.
90. gadi
20. gadsimta noslÄ“dzoÅ¡ajÄ desmitgadÄ“ BuÅ¡s konsekventi turpina gleznot savÄ raksturÄ«gajÄ manierÄ“, saglabÄjot spilgto krÄsu paleti un sev tuvÄs estÄ“tiskÄs kvalitÄtes. Mainoties politiskajai iekÄrtai, mÄkslinieks gÅ«st atzinÄ«bu arÄ« starptautiskÄ mÄ“rogÄ, jau 90. gadu sÄkumÄ viņa darbus ir iespÄ“jams apskatÄ«t tÄdos Rietumeiropas mÄkslas centros kÄ ParÄ«ze un Brisele, turklÄt tie iegÅ«st atzinÄ«bu. Ar savu darbu pÄrdoÅ¡anu gÅ«st arÄ« komerciÄlos panÄkumus un viņa gleznas nokļūst Ärzemju mÄkslas cienÄ«tÄju kolekcijÄs. MÄksliniecisko rokrakstu var raksturot kÄ divu iepriekÅ¡Ä“jo periodu sintÄ“zi. AtseviÅ¡Ä·os darbos krÄsu laukumu glezniecÄ«ba iegÅ«st izmÄ“ros mazÄkas aprises. AtÅ¡Ä·irÄ«bÄ no 70. un 80. gadu posma melnÄ krÄsa retÄk tiek lietota individuÄlu laukumu atdalÄ«Å¡anai. TomÄ“r tas nemazina jau ierasto dekorativitÄti un uzsvaru uz krÄsu kontrastiem. MazinÄs arÄ« uzsvars uz faktÅ«ru, kas bija tipisks mÄkslinieciskÄs izteiksmes lÄ«dzeklis daiļrades sÄkumposmÄ. Tematiski biežÄk parÄdÄs figurÄlÄs kompozÄ«cijas ar pietuvinÄtiem cilvÄ“ku tÄ“liem un dzÄ«vÄs dabas elementiem. AttÄ“loto tÄ“mu loks tiek papildinÄts, lÄ«dzÄs jau ierastajai ainavai un klusajai dabai ienÄk sociÄli un politiski motÄ«vi, kas saistÄmi ar aktuÄlajiem notikumiem vietÄ“jÄ un pasaules mÄ“rogÄ. AtseviÅ¡Ä·as kompozÄ«cijas var klasificÄ“t jau kÄ abstrakcijas, kurÄs parÄdÄs brÄ«vu formu un lÄ«niju salikums un krÄsu plÅ«dums.
Noslēguma posms 2000-2014
RadoÅ¡a un darbÄ«ga ir arÄ« mÄkslinieka dzÄ«ves nogale. Tematiski paliek uzticÄ«gs dabas tÄ“mai, vairÄkkÄrt pievÄ“rÅ¡as dzimtÄs Latgales ainavai, ostai un Å«deņiem. NoturÄ«gs motÄ«vs ir saule, kas BuÅ¡a gleznÄs variÄ“ no spilgti oranžas un zaļas lÄ«dz pat dramatiski melnai. Vairums kompozÄ«ciju veidotas atseviÅ¡Ä·Ä triepiena tehnikÄ ar raksturÄ«go krÄsu bagÄtÄ«bu un vitalitÄti. DzÄ«ves pÄ“dÄ“jÄ gadÄ radÄ«tas arÄ« gleznas, kuras veidotas ar plaÅ¡iem krÄsu laukumiem, un mazinÄs otas vilcienu trauksmainÄ«ba. KompozÄ«cijÄs jauÅ¡ams krÄsu poÄ“tiskums un metafizisks tvÄ“rums.
IzmantotÄ literatÅ«ra un avoti:
